Ievads
Komunikācija ir apmaiņa ar informāciju. Teorijā vispopulārāk lietotie izteicieni ir četrpadsmit.
Komunikācijas iedalās divās grupās. Komunikators; informācijas sūtītājs un recepients; informācijas saņēmējs. Cilvēks informāciju kodē;
Kodē – runāju, izmantojot simbolu sistēmu
Dekodē – atkodēju, uztveru.
Barjeras – traucēklis. Ir radušies saskarsmes brīdī.
Šķērslis – ir traucējums brīdī, kad cilvēks, piemēram, ir piedzēries, latgaļu dialekts.
Komunikācijas šķēršļi ikdienas valodā tiek lietota, ik dienas. Katrs cilvēks vēlas izteikties skaidrāk otrai personai, lieto kādu no komunikācijas izteicieniem.
Tuvāk iepazīstoties, var rasties dažādas pārdomas, iekšējais naids pret kādu, bailes sajūta, prieks un pakalpošana kādai citai personai. Iekšējais naids cilvēkā rodas par nodarītām sāpēm vai aizvainojošiem pāri darījumiem, nepamatotiem aizrādījumiem no darba devējiem un apkārtējiem cilvēkiem.
Bailes uzmācās, strādniekam par izteiktiem draudiem, pavēlēm un lamu vārdiem.
Visīslaicīgākā vērtība ir prieks un laime, jo cilvēki laimes sajūtas izbaudīšanu tā neizjūt, kā vilšanos. Darba ņēmējs var justies bezgala laimīgs par mīļiem, jaukiem vārdiem, ko izteicis darba devējs. Pietiek ar vienu aizskarošu vārdu, un darba devējs ir vislielākais melno traipa punkts, darba ņēmēja sirdī.
Paklausība jeb uzslava ar āķi, manā kompetencē ir kā visspilgtākais paraugs komunikācijas šķēršļiem ikdienas valodā.
Komunikācijas šķēršļi ikdienas valodā
1) Notikums darbnīcā. Darbnīcā aizrautīgi darina koka durvis. Netālu no nepabeigtām durvīm atrodas plauktiņš, uz kura stāv vidēja lieluma krūzīte ar kafijas biezumiem. Meistars pirms lielās durvju slīpēšanas man palūdz;
Tu Armand būsi labs cilvēks, ja izskalosi manu kafijas krūzīti!
Komunikācijā – šo lūgumu saprastu kā uzslavu ar āķi.
Es piekrītu apzinīgam meistaram nav vaļas mazgāt krūzīti, ja steidzami gaida nepabeigtas koka durvis. Bet no otras puses, ka šādu lūgumu prasīt izpildīt man, nav pieklājīgi un nedisciplinēti.
…