Komunikācijas problēmu interpretācija Žana Bodrijāra darbā "Simulakri un simulācija"

Reklāma ir tā, kas gan netiešā, gan tiešā veidā cilvēkiem stāsta, rāda, kā jāizskatās, kas jālieto pārtikā, ar ko jābrauc, kādai jābūt iekārtotai mājvietai, un kā jādzīvo vispār, lai drīkstētu saukties par stilīgu un mūsdienīgu cilvēku. Reklāmai ir pakļauti visi, tikai šeit var izdalīt, vai tas notiek apzināti vai neapzināti.
No reklāmas sniedzēju viedokļa skatoties reklāma izskatās kā pozitīvs informācijas avots, kas informē, par visu „jauno”, kas tiek piedāvāts mūsdienu sabiedrībā, un veido attiecīgu tēlu, sasniedzot konkrētu popularitātes (pieprasījuma) līmeni, tomēr skatoties no patērētāja puses – tas ir lieks kārdinājums, jo, kamēr „mēs” nezinām par reklamēto objektu mums tas īsti nav vajadzīgs, bet tiklīdz mēs ar to iepazīstamies caur reklāmu, tas kļūst iekārojams un izraisa patērētāja rīcību to iegādāties, jo īpaši lai „neatpaliktu no modes”. Protams, šajā situācijā reklāma mums ir sniegusi tikai to informāciju, kas ir izdevīga tās sniedzējam, neatklājot objekta (produkta u.c.) negatīvās puses (ja tādas ir), tādejādi apzināti sniedzot mums nevis nepatiesu informāciju, bet gan gluži nevainīgi - nepilnīgu informāciju, pret kuru mēs tā īsti nevaram izvirzīt pretenzijas.
Šādu reklāmas pieeju cilvēks bieži saskata ne tikai pie produktu vai pakalpojumu reklāmas, bet gan arī pie vēsturiskām un politiskām faktu apspēlēšanām reklāmām. Šeit var arī minēt priekšvēlēšanu kampaņas, kas parāda cik pozitīvas sekas būs valstī, pēc konkrētā kandidāta ievēlēšanas un tā darbības uzsākšanas.
Tomēr manāms, ka mūsdienu sabiedrība pamazām sāk sadzīvot ar reklāmas ietekmi un bieži to ignorē, pieņemot lēmumus vadoties pēc citiem faktoriem. Protams, šajā kategorijā nevar pieskaitīt bērnus, kas ir kļuvuši par „reklāmas upuriem”, un ar ko vecākiem bieži vien nākas cīnīties, pateicoties reklāmas ietekmei, uz bērna apziņu.…