Komunikācijas nozīme menedžmentā

1.posms – Informācijas atlase un formulēšana. Pats nosūtītājs lemj, kurai informācijai ir lietderīgi kļūt par komunikācijas priekšmetu. Ja vadītājs ir labvēlīgi noskaņots pret saviem darbiniekiem, viņš, vērtējot padarīto, atradīs un izcels arī pozitīvo, un otrādi – ja vadītājam ir negatīvs priekšstats par darbinieku spējām atrisināt problēmas, viņi tiks vienīgi kritizēti. 2.posms – Informācijas kodēšana. No vēlēšanās sazināties izriet ļoti sarežģīta darbība – informācijas kodēšana, tas ir, simbolu izvēle, ar kuru palīdzību informācija tiks nodota. Šie simboli var būt ne tikai rakstīti vai izteikti vārdi, tie var būt arī žesti un kustības, balss intonācija, sejas izteiksme un citi izteikšanās veidi. Kodēšanu var ietekmēt mūsu garastāvoklis, iepriekšējās attiecības ar informējamo personu un mūsu priekšstati par labāko informācijas izteikšanās veidu. 3.posms – Kanālu izvēle un informācijas nodošana. Kad informācija ir iekodēta, t.i., kad izvēlēti piemēroti simboli, lai izteiktu mūsu ideju, notiek informācijas nodošana. Būtiska nozīme ir informācijas nosūtīšanas kanālam (Nosūtīšanas kanāls ir ceļš, pa kuru informācija tiek nodota saņēmējam.). Informācijas kanāla izvēli parasti nosaka organizatoriskā struktūra. Visbiežāk izmantotie kanāli ir šādi: runa, rakstveida ziņojumi, elektroniskie sakaru līdzekļi.