Uzticamība ir īpašību kopums, kurš pamato un apliecina saistību, pienākumu pildīšanu, vārda turēšanu, godprātību.
Uzticēšanas rezultāts – uzticība – var būt gan pamatots, gan nepamatots. Pamatotai uzticei ir pozitīvas izvēles stimula nozīme, tā izslēdz melus, puspatiesības un citas nedrošu un nenoteiktu attiecību izpausmes. Nepamatota uzticība skaidrojama ar ticības un paļāvības disproporciju pār kritisku vērtējumu.
Komunikācija var piepildīt dažādas vēlmes – bagātinātājas un degradētājas. To kvalitāte ir atkarīga no komunikatoru un vēsts saņēmēju intelektuālās bagātības, atvērtības otram un interaktivitātes spējām.
Komunikācija ir iespējama, kad eksternalizē – pasaka, uzraksta, vēstī par to, kas radies vai radīts apziņā. Iespējas pateikt citiem, zināmiem un svešiem ļaudīm, pieaug un pieaugs kopā ar tehnoloģiju uzlabojumiem.
…