Katra cilvēka dzīvē liela nozīme tiek piešķirta komunikācijai un lietām, saistītām ar to. Sadzīvē vislielāko nozīmi mēs piešķiram tieši personiskajai komunikācijai. Bet kur meklējami cilvēka komunikatīvo iemaņu pamati? Domas dalās. Citi uzskata – laikā no ieņemšanas brīža līdz dzimšanai, citi to noliedz un uzsver, ka cilvēka pirmajā dzīves gadā. Par to vēl var diskutēt. Bet pilnīgi neapstrīdams ir fakts, ka izjūtas, kuras iegūtas un ir izveidojušās par pasauli, apkārtējiem un sevi pašu dzīves pirmajā gadā, ir visai nozīmīgs komunikatīvo iemaņu priekšnoteikums. Komunikatīvās iemaņas tiek apgūtas saskarē ar apkārtējiem, bet vislielāko lomu šeit spēlē tieši attiecības Māte-bērns.
Komunikatīvo iemaņu pamatu pamats ir tas kā, ko, cik, kādā veidā spēj dot un dod bērnam māte. Ir nepieciešamas milzum daudz un dažādu zināšanu par bērna emocionālām sajūtām, uzvedību, saskari vispār, lai pēc iespējas vairāk varētu dot bērnam, jo galvenais taču ir, lai bērns augtu patstāvīgs, iniciatīvas bagāts, sabiedrisks un zinātkārs. Veselīgas, pašapzinīgas personības attīstībai ir nepieciešams arī psiholoģisks tuvums un drošība – to vislielākā mērā sniedz māte. Bērna un mātes psiholoģiskā kopdzīve ieņem nozīmīgu vietu attiecībās un ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem komunikatīvo iemaņu veiksmīgā apguvē.
Katrs mātes vārds un darbība bērna dzīves pirmajā gadā ir nozīmīgs faktors bērnam tā attīstības procesā. Veiksmīgas un savlaicīgas bērna attīstības priekšnoteikums ir pati komunikatīvā saskare. Komunikācija vispār ir sarežģīts mehānisms un to nozīmīgākie elementi slēpjas tieši attiecībās Māte-bērns. Komunikācija ir informācijas apmaiņas process starp cilvēkiem, akts, kurā indivīdi pārveido ziņu.…
