Orientēšanās ir izturības sporta veids, kas apvieno kartes lasīšanu un skriešanu. Dalībniekiem ir jāatrod un jāveic maršruts starp kontrolpunktiem pēc iespējas ātrāk. Tā kā ceļš starp kontrolpunktiem nav noteikts vai marķēts, dalībniekiem pašiem ir jāizlemj, kurp doties un tad jāveic izvēlētais ceļš neapmaldoties. Orientēšanās pamatā ir individuāls sporta veids, kaut gan dažreiz sacensības notiek stafetēs vai komandās. Parasti karti ar kontrolpunktiem dalībnieki saņem starta brīdī, tāpēc nav iespējams iepriekš izplānot savu ceļu vai pārbaudīt, kur atrodas kontrolpunkti. Dalībnieks, kurš apmeklē kontrolpunktus noteiktajā secībā visātrāk, uzvar. Katrs kontrolpunkts ir atzīmēts dabā ar nelielu auduma prizmu baltā un oranžā krāsā, turklāt katram kontrolpunktam ir unikāls numurs, kas lasāms arī uz kartes vai kontrolpunktu aprakstā. Salīdzinot to, ir pilnīgi skaidrs, ka sasniegts pareizais kontrolpunkts.
Sacensībās orientieristi, kuri veiks vienu distanci, startē ar noteiktu laika (1-3 minūtes) intervālu, tādējādi novēršot skriešanu kopā. Sacensībās un treniņos ar kopējos startu skriešana kopā un sekošana parasti ir svarīga detaļa, taču to mazina izkliedes metodes, piemēram, dažāda kontrolpunktu apmeklēšanas secība. Katram dalībniekam ir jānes elektroniskās atzīmēšanās čips, ar kuru jāatzīmējas katrā kontrolpunktā. Pēc finiša dalībnieki saņem izdruku, kurā redzams, cik daudz laika pavadīts distancē un cik – starp kontrolpunktiem. To var salīdzināt ar citiem dalībniekiem un redzēt kur ir zaudēts/iegūts laiks.
…