Komiskais

Kad komisko uztver lielāks ļaužu pulks, tas iedarbojas aktīvāk. Šai ziņā komiskajam vislabāk no visām mākslas nozarēm noder teātris, kino, cirks. Arhitektūra ir vienīgais mākslas veids, kas nespēj atspoguļot komisko reālajā dzīvē. Arhitektūra savas specifikas dēļ nevar tieši kritizēt, noliegt un izsmiet.
Komiskā tēla emocionālais un racionālais ir vienoti. Komiskais kā emocionālās kritikas forma prasa apzināti aktīvu uztveri un aktīvu attieksmi, jo izsmiekls, atmaskošana neizpaužas tieši, lasītājs vai skatītājs tiek uz to virzīts. Tādēļ smiekli ir ārkārtīgi viegli. Humora izjūtai, kas arī pieskaitāma pie estētiskajām jūtām, ir savas īpatnības. Īsta humora izjūta vienmēr balstās uz cēliem estētiskiem ideāliem. Pretējā gadījumā humors kļūst par skepsi, cinismu, neķītrību, banalitāti, jēlību. Humors piemīt estētiski attīstītam prātam, kas spēj ātri, emocionāli, kritiski novērtēt parādības būtību, tās tiešo nozīmi. Humora izjūtas aktīvā, radošā forma ir asprātība. Humors ir spēja uztvert komismu, asprātība – spēja to radīt. Asprātība ir bagātīga gara dāvana, talants dzīves īstenības reālās pretrunas tik spēcīgi kontrolēt, saasināt un estētiski novērtēt, lai to komisms kļūtu skaidri saskatāms un izjūtams. Komiskais specifiska kritikas forma, kas akcentē kritizējamā objekta vājākās vietas, parāda to kā kaut ko muļķīgu, nesvarīgu, savu laiku pārdzīvojušu.…