Komerctiesību būtība, īpatnības
Komerctiesībās ir viena no privāttiesību sastāvdaļām.
Lai piemērotu komerctiesību normas, katra norma ir jāanalizē individuāli (nosakot vai normai atbilst publisko vai privāto tiesību regulējuma principi), publiskās tiesībās ir piemērojamas radikāli savādāk nekā privāttiesības.
Privāttiesību piemērošanas princips: atļauts viss, kas nav aizliegts;
Publisko tiesību piemērošanas princips: atļauts tikai tas, kas noteiks likumā.
Ne visas komerctiesību normas ir privāto tiesību normas un ne visas ir publisko tiesību normas;
Komerctiesības uzskatāmas par speciālām tiesībām pret vispārējām privāttiesībām, jo:
Komerctiesības regulē ierobežota tiesību subjektu loka tiesiskās attiecības (tās attiecās uz ierobežotāku subjektu loku nekā civiltiesības);
Komerctiesības regulē šaurāku darbību apjomu nekā vispārējās privāttiesībās (tās attiecās uz ierobežota skaita darbībām).
Komerctiesību normas var būt vispārīgas, pret citām, speciālākām tiesību normām, piemēram, pret Kredītiestāžu likumu, Pārvadājumu likumu, ... likumiem, kas regulē vēl šaurāku subjektu un/vai darbību loku nekā Komerclikums.
Komerctiesības ir skatāmas kopā ar Civillikumu!
Jāievēro normu specialitātītes attiecības - ja notiek tiesību normu kolīzija starp Komerclikumu un Civillikumu, tad piemēro Komerclikuma regulējumu.
Komerclikuma 3.2.pants nosaka, ka Civillikuma noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tos neierobežo Komerclikuma noteikumi;
Komerctiesību avoti ir:
Normatīvie akti (Komerclikums, Civillikums, Kredītiestāžu likums, ...)
Vispārīgie tiesību principi;
Ieradumu tiesības.
Paražas nav ieradumu tiesības, bet paražu tiesībās ir ieradumu tiesības. Paraža nav tiesību norma, bet gan tradīcija, kuru visi ievēro, bet kurai nav vispār saistoša statusa. Ieradumu tiesības LR tomēr ir ļoti ierobežotas, jo Civillikuma 2. pants nosaka, ka ieraduma tiesības never atcelt vai grozīt likumu un tās ir piemērojamas tikai likumā notiektos gadījumos.
Komersants
Komersanta definīcija dota KL 1. pantā, ļoti vienkāršā veidā nosakot komersanta statusu:
Komersants ir fiziska persona vai komercsabiedrība, kura ierakstīta komercreģistrā.
Komersants ir tas šaurākais privāttiesību subjektu loks un ko pamatā attiecas komerctiesības.
Komerctiesību sfērā darbojas ne tikai komersanti:
Piemēram: komerctiesībās ir noteikts regulējums, kas ir attiecinām arī uz Komercreģistru, kas nav uzskatāms par komersantu;
Piemēram: komerctiesībās regulē valdes locekļu tiesības un pienākumus, bet valdes locekļi nav uzskatāmi par komersantiem, tie ir komersantu pārvaldes institūciju locekļi.
Piemēram: dibinātāji, dalībnieki nav uzskatāmi par komersantiem.…
