1.Komerctiesību jēdziens un piemērošana
Komerctiesības sākotnēji tika dēvētas par tirgotāju jeb tirdzniecības tiesībām. Tās rašanās ir viduslaikos. Tirgotāju tiesības attiecās uz personām, kuras ietilpa tirgotāju ģildēs. Viduslaikos komerctiesības sāka attīstīties Itālijā, kur nodarbojās ar jūras tirdzniecību. Pastāv divas komerctiesību koncepcijas:
Unificētā koncepcija- komerctiesības ir civiltiesību nozare vai tās sastāvdaļa. (Krievija, Šveice)
Duālā jeb duālistiskā koncepcija- civiltiesības un komerctiesības ir atsevišķas tiesību nozares. (Francija, Vācija, Latvija)
Komerctiesības ir privāttiesisku normu kopums, kas veic personu tiesisko regulējumu, kuras nodarbojas ar komercdarbību, ar mērķi aizsargāt trešo personu tiesības.
Komerctiesības jeb tirdzniecības tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar tirdzniecību. Tirdzniecība jeb komercdarbība ekonomiskajā nozīmē ir darbību kopība, kas nodrošina preču apgrozību no ražotājiem pie patērētājiem. Tirdzniecība ir uz ekonomisku labumu vērsta darbība, kuru pozitīvais likums atzīst par tirdzniecību, t.i., kurai piemēro tirdzniecības tiesības. Tirdzniecības attiecības komerctiesību izpratnē aptver visu uzņēmējdarbību.…
