Komerciālisms ir process, pēc kā tiecas kultūras politika un tās mērķis ir sasniegt ekonomisku labumu. Politiskā objektivitāte un biznesa klases spēks, kas pastiprina masu mediju kontroli. Programmu izplatība Eiropas televīzijā kultūras un informācijas sfērā, kas ir izveidota, lai sasniegtu lielu masu auditoriju, nav patiesa un nevar būt ekonomiska bez subsīdijām vai tirgus aizsardzības.
Pēc sākotnējās attīstības fāzes televīzija ir piešķirts likumīgs statuss ar plaši izplatītu komerciālu elementu. Galvenais komercijā ir produkcija un informācijas piegāde un kultūra tirgus struktūras robežās.
Komerciālisms var uzstādīt strauju tehnoloģijas un cilvēku potenciāla izmantošanu un veido labumus daudz plašāk indivīdiem. Komercijas morālā neitralitāte rūpējas par labo īpašību salīdzināšanu ar jebkādu publikas iejaukšanos kultūrā un informācijā. Tie, kuri piekrīt mediju brīvai tirgus izmantošanai, atslēgas vārds nav komerciālisms, bet gan kaut kas cits, kas ietver brīvību, plurālismu, dažādību, iespēju un pārmaiņas.
Ja runājam par televīziju un citiem elektroniskiem medijiem, komerciālisms parādās Eiropā dažādās formās. Šīs formas var būt
sistēma, ko finansē no privātiem līdzekļiem, saņemot ienākumus ar reklāmas palīdzību vai sponsoriem
komerciāls modelis, kas ir reprezentēts ar privātu līdzekļu palīdzību publiskās reglamentācijas robežās
komerciāls variants, kad patērētājs maksā tieši visam servisam vai kādai no tās daļām
variants, kad publiskie pakalpojumi tiek pārraidīti ar reklāmām starp programmām…