• Ētika nodarbojas ar mūžīgiem jautājumiem.
• Mūžīgās problēmas – tās nevar iemācīt.
• Balstās uz labo un ļauno: labais un sliktais; dzīvības/nāves jautājums; taisnīgi/netaisnīgi; godīgums un meli; konfidencialitāte; sirdsapziņa; laime; uzticība; morāle; vērtības; dzīves jēga; mīlestība; atbildība; pienākums; gods.
• Ētika – zinātne par morāles izcelšanos specifiku, būtību, morāles lobu s-bas, personības dzīvē. Vārdu ētika veidojis Aristotelis.
• Morāle – ideāla programma, kas orientēta uz saprātīgo un labo. Tam, kam vajadzētu būt.
• Tikumība – reāla rīcība, reālais morāles stāvoklis (nevis kā jābūt, bet kā ir).
• Ētikas veidi:
1. aprakstošā – saistīta ar antropoloģiju, socioloģiju, kuras pēta tautas kult., morāles jaut.;
2. normatīvā – cenšas pamatot tikumību, kā harmonisku sistēmu, rīcību;
3. metu ētika – analītiska, skaidro ētisko jēdzienu pielietojamību;
4. nozaru lietišķā ētika – apskata dažādo nozaru ētiku;
5. dzīves mākslas ētika – attiecas uz personu. Kā māk dzīvot ētiski;
6. principu – cilv. vērtību vērtē izejot no viņa nodomiem un motīviem.
7. seku ētika – galvenais ir darbības rezultāts.
• Aksioloģija – mācība par vērtībām. Viss, kas svarīgs/nozīmīgs cilv. ir vērtība.
…
