Def. – miegam līdzīgs stāvoklis, no kura pacientu nevar pamodināt, acis ir aizvērtas un viņš tās spontāni neatver, nerunā, neatbild, nav apzinātu kustību.
Var reflektori reaģēt uz stirpu kairinātāju – skaņu, sāpēm (uzspiežot uz krūšu kaula vai supraorbitāliem kauliem, kniebjot kaklā vai locekļos, iestiepjot muskuļus, cīpslas vai nagu saknes) – neapzināta ekstremitāšu atvilkšanas reakcija.
Virspusējā komā muskuļu tonuss normāls vai pazemināts (paaugstināts), cīpslu refleksi dzīvi, acu zīlītes reaģē uz gaismu.
Ja nav bojāts refleksa loks vestibulārie receptori – smadzeņu stumbrs – acu muskuļi, var izraisīt okulocefālo refleksu – lelles acu simptomu.
Komai padziļinoties, pazeminās muskuļu tonuss un refleksi, nav aizsargreakciju, izzūd radzenes reflekss, slimnieks elpo spontāni, hemodinamika saglabājas.
Procesam turpinoties, acu zīlītes kļūst abpusēji platas, ir traucēta hemodinamika un elpošana, nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija (MPV).
Traumatisku komu vērtē pēc Glāzgovas komas skalas (GKS), kas ļauj novērtēt galvas traumas smagumu, slimnieka stāvokli dinamikā.
Slimnieka pozas, reaģējot uz kairinājumu komatozā stāvoklī:
• dekortikācijas rigiditāte – ķermeņa vispārēja spasticitāte ar saliektām pievilktām, uz iekšu rotētām rokām, izstieptām kājām.…