Preparāts Nr. 5
Diagnoze: Endometrija dziedzeru cistiska hiperplāzija
Etiologija: Slimības etioloģija nav vēl pilnībā noskaidrota, ir teorija ka endometrijas dziedzeru hiperplāzija ir ilgstošas estrogēnu un progesteronu iedarbības disfunkcija.
Patoģenēze: Endometrija dziedzeru cistiska hiperplāzija, attīstās sakarā ar hormonālo (estrogēnu − progesteronu) disbalansu. Slimo pārsvarā vidēja un vecāka gada gājuma sievietes. Viens no cēloniem, ir olnīcu funkcijas traucējumu rezultāts, anovulatori menstruālie cikli ar folikula persistenci, ka arī estrogēnu endogēna ekstraģenitāla producēšana taukaudos (adipozitāte) un neadekvāta hormonterapija ar estrogēniem.
Šo patoģenētisko mehānismu dēļ rodas absolūta hiperestrogenēmija (>200 pg/ml) un progesterona deficīts. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos palielināta estrogēnu līmeņa vietā var rasties arī hipoestrogēnija (juvenilais variants vai priekšlaicīgs klimaktērijs). Rezultātā ovulācija nenotiek un kā sekas veidojas pārmērīga endometrija proliferācija. Uz hiperplāzijas fona var rasties iekaisīgas pārmaiņas ar pāreju sklerozē. Hiperplāziju uzskata par priekšvēža stāvokli.
Endometrija hiperplāzija var būt:
cistiska – dziedzeru palielināšanās,
adenomatoza – pieaug dziedzeru skaits,
atipiska – perēkļveidīgi veidojas atipiskas šūnas atipiskos dziedzeros – absolūts priekšvēža stāvoklis
Pēc Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijas: Atipiskā hiperplāzija (parastā/komplicēta) un hiperplāzija bez atipijam (parastā/komplicēta).
Visas endometrija funkcionāla slāņa šūnu populācijas ir hormonatkarīgas – tās spēj funkcionēt tikai hormonālās stimulācijas laikā. Estrogēnu ietekmē endometrija funkcionālais slānis proliferē, paaugstinās stromas šūnu, endoteliocītu un dziedzeru glandulocītu proliferācija, savukārt progesterons, dzeltenā ķermeņa hormons, nomāc endometrija prolifēraciju. Palielināta estrogēnu līmeņa un samazīnata progesterona līmeņā dēļ, endometrija prolifēracija neapstājas. Glandulocītu mitotiska aktivitāte ir augsta, parādas dziedzeru palielināšanās – cistiska endometrija hiperplāzija.
Makroskopija: Endometrija kārta ir sabiezināta un ir lielāka par 1mm, gaiši rozā krāsā. (Pieliekumā 11. attēls).
Mikroskopija: Endometrija dziedzeri ir dažāda izmēra un formas, ir cistiski paplašināti, epitēlijs vietām ir daudzrindu. Stromas šūnu hiperplāzija. (Pieliekumā 12. attēls).
Iznākumi: Process atgriezenisks, endometrija bazālais slānis atjauno funkcionālo slāni.
Komplikācijas: Endometrīts, neauglība. Hiperplāzijas procesi, nereti pārveidojas audzējos – adenokarcinoma.
Laboratoriski funkcionāla diagnostika: Biopsija.
Simptomu skaidrojums: Raksturīgākie simptomi ir kā cikliska, tā neregulāra, ilgstoša dzemdes asiņošana.
Terapijas pamatprincipi: Dzemdes asiņošanas ārstēšanu pēcmenarhes laika posmā sāk ar asiņošanas apturēšanu, seko terapija ar kombinētiem estrogēnu un gestagēnu preparātiem. Endometrija ablācijas procedūra histeroskopijas laikā, transcervikālā endometrija rezekcija (TCRE), histeroskopiska lāzerablācija (HLA).
…
