Ārstēšana
Sakarā ar neskaidro izcelsmi īsteni cēlonisku ārstēšanas metožu nav. Тā kā bieži vien kāpinātas organisma jutības un alerģizācijas cēlonis ir latenta infekcija, tad pirmais ārstniecības pasākums ir infekcijas perēkļu likvidēšana. Pacientiem, kam slimības norise ir smaga vai arī sācies recidīvs, jāārstējas stacionārā. Uzturam jāsatur pietiekami daudz olbaltumu; nedaudz jāierobežo ogļhidrātu un tauku daudzums. No medikamentiem galvenie kolagenožu ārstēšanā ir glikokortikoīdi: kortizons, prednizolons, triamsinolons, deksametazons. Slimības akūto parādību kūpēšanai bieži vien jālieto vidējas vai lielas šo hormonu devas: 40—60 mg pŗednizolona, 20—30 mg triamsinolona, 5—10 mg deksametazona diena. Tālāk devu pakāpeniski samazina, līdz atrod to devu, kura notur slimību remisijas stāvoklī. Tā katrā gadījumā mēdz būt individuāla, parasti 10—15 mg prednizolona, 8—12 mg triamsinolona vai 1—3 mg deksametazona dienā. Šādās devās hormonus nākas lietot visai ilgi, ar retiem un īsiem pārtraukumiem. Uzliesmojumu gadījumos deva parasti jāpalielina. Hormonu lietošana lielās devās vai ilgstoši, ka arī aktīvi iekaisuma perēkļi ar infekcijas uzliesmojumu rada nepieciešamību lietot _ a n t i b i о t i к a s: penicilīnu vai strep-tomicīnu (1 milj. vien. dienā), vai arī citas antibiotikas. Sklerodermi-jas ārstēšanai, ka arī dermatomiozīta dažu formu gadījumos hormonus lieto retāk. Noderīgi ir ari pretmalārijas preparāti — rezohīns vai delagils pa 0,75—1,5 g dienā, kā arī metindols un brufēns — katrs pa 1—2 tabletēm 2 vai 3 reizes dienā ilgāku laiku.
…
