Koksne ir vērtīgs materiāls tikai tad, ja tai ir normālas fizikālās un mehāniskās īpašības. Dažādu faktoru ietekmē koksne maina ārējo izskatu un stiprību. Koksne var bojāties, kokam augot vai arī pēc tam, kad koks ir nozāģēts. Koksnes bojājumu cēloņi ir šādi:
apgrūtināti augšanas apstākļi; dažādi kukaiņi; sēnes un baktērijas.
Koksnes bojājumus un novirzes no ideālas uzbūves, kas ierobežo tās lietošanu, sauc par vainām. Vainas var iedalīt augoša koka vainās un nocirstas koksnes ainās. Latvijas standarts LVS 81:1997 koksnes vainas iedala šādās grupās: zarainums, plaisas, stumbra formas vainas, koksnes uzbūves vainas, sēņu un kukaiņu bojājumi un mehāniskie bojājumi.
1. Koksnes bioloģiskie bojājumi
1. 1. Koksnes iekrāsojumi
Bieži vien koksne atsevišķās vietās maina krāsu. Koksnes krāsa var mainīties, kokam augot, koku transportējot un uzglabājot. Koksnes iekrāsojumi rodas sēņu, baktēriju vai ķīmiskās iedarbības rezultātā. Iedarbojoties baktērijām vai sēnēm, koksne var mainīt krāsu un ar laiku arī mehānisko stiprību.
Turklāt koksnes krāsu var izmainīt augsts sveķu vai mitruma daudzums. Dažādi ķīmiskie iekrāsojumi parasti rodas, gaisam reaģējot ar koksnes miecvielām. Šie iekrāsojumi veidojas koksnes virsējos slāņos līdz 5mm dziļumā. Ķīmiskie iekrāsojumi var būt šādi:
miecvielu traipi (oksidēšanās produkts),
dzeltējums – pludinātas koksnes aplievas daļas iekrāsojums skuju kokiem.
Atkarībā no izvietojuma stumbrā izšķir centrālās (kodola) un perifērās (aplievas) daļas iekrāsojumus. Iekrāsojumi neietekmē koksnes fizikālās un mehāniskās īpašības, bet bojā tās izskatu.…
