6. Secinājumi
Lokanība un trauslums ir nozīmīgas mehāniskās īpašības, kuras jānosaka, lai noskaidrotu vai no konkrētā koka var pagatavot liektas koka detaļas. Tās ir pretējas īpašības – koku, kurš labi lokās, nevar nosaukt par trauslu, un otrādi. Koksnes lokanību pārbauda, izmantojot dažādu izmēru šablonus, turpretī trauslumu noskaidro, veicot triecienlieces pārbaudi.
Lokani koki ir ar aplocēs, kā arī ar izklaidus izvietotām trahejām. Mitrāki un sildīti koki liecas vieglāk. Aplieva, kurā vairāk mitruma nekā kodolā, parasti būs lokanāka un sīkstāka. Arī šķiedru garums un taisnums ietekmē lokanību (lokanāks – ar garām, taisnām šķiedrām). No koka sastāvdaļām vislabāk lokās saknes, tad zari, un visgrūtāk lokāma ir stumbra koksne.
Vistrauslākā koksne ir alksnim. Sasaluši koki arī ir trausli tādēļ, ka savstarpēja šķiedru pārvietošanās apgrūtināta.
Koka lokanību ļoti bieži izmanto, izgatavojot ratu un zirgu lokus, ragavu slieces, liektās mēbeles un slēpes, kā arī pinot kurvjus, paklājus un citus pinumus. Liektus priekšmetus izgatavo speciālās darbnīcās ar tam paredzētiem, speciālām iekārtām, kas paredzētas gan liekšanai, gan koksnes sagatavošanai tam.
Koksnes vainas var negatīvi ietekmēt lokanību. Īpaši to pasliktina trupe, greizšķiedrainums, lielainums, zarainums, māzerainība, vēzis un kukaiņu bojājumi.
…
