Apskatot koksni mikroskopā, var redzēt, ka to veido atsevišķas šūnas. Augoša šūna sastāv no apvalka un protoplazmas, kuras sastāvā ietilpst citoplazma un kodols.
Nocirstā kokā vairums šūnu (līdz 98%) ir jau atmirušas; šūnu dobumi ir piepildīti ar gaisu un ūdeni.
Pēc struktūras un funkcijām šūnā izšķir iekšējo daļu, ko sauc par šūnas dobumu, un ārējo daļu – šūnapvalku. Dzīvu šūnu dobumā atrodas protoplasts, kas sastāv no dzīvās daļas – protoplazmas un kodola un daudziem nedzīvo vielu ieslēgumiem, kā kristāliem, eļļas, cietes graudiņiem u.c.
Jaunu šūnu apvalks atgādina plānu (0,001 mm), elastīgu plēvīti, kas viegli stiepjas, laiž cauri ūdeni un tajā izšķīdušās vielas; tās galvenā sastāvdaļa ir celuloze. Augšanas procesā izmainās šūnu apvalka sastāvs, uzbūve un izmēri. Sastāva izmaiņas visbiežāk saistītas ar šūnu apvalka pārkoksnēšanos. Pārkoksnēšanās rezultātā tajā veidojas organiska vieta – lignīns. Šādi šūnu apvalki kļūst cieti, un šūnas vai nu vispār pārtrauc augšanu, vai arī aug daudz mazāk un lēnāk nekā šūnas ar celulozes apvalku.
Celuloze šūnu apvalkos redzama kā šķiedriņas, kuras sauc par mikrofibrillām. Mikrofobrillas pārsvarā novietotas garenvirzienā – paralēli šūnu asīm. Telpu starp mikrofibrillām aizpilda lignīns, hemiceluloze un saistītais ūdens.
Šķiedru šūnapvalkam ir raksturīga kārtaina uzbūve. Šķiedras šķērsgriezumā mikroskopiski var konstatēt, ka tās apvalks sastāv no 3 dažādām kārtām: visas trīs šķiedru apvalka kārtas atšķiras savā starpā ar lignīna saturu. Primārajā kārtā pārsvarā ir lignīns un pavisam maz celulozes. Sekundārās kārtas sastāvā ir celuloze, hemiceluloze un nedaudz lignīna; pēdējās kārtas sastāvā vienīgi celuloze un hemiceluloze.
Augšanas procesā šūnu apvalku biezums palielinās, tomēr šis pieaugums nav vienmērīgs un apvalkos paliek plānākas vietas – padziļinājumi, kurus sauc par porām. Poras nodrošina ūdens un tajā izšķīdušo barības vielu pārvietošanos starp šūnām.
Koksnes šūnu veidi
Koksni veidojošās šūnas augošā kokā veic dažādas funkcijas, un tām ir atšķirīga forma un izmēri. Koksnes šūnas nosacīti iedala divās grupās:
Parenhīmas šūnas, ir šūnas, kurās uzkrājas barības vielas un ir ar ieapaļu vai daudzstūrainu formu un aptuveni vienādiem izmēriem (0,01 – 0,1 mm) trijos virzienos;
Daudzām koku sugām traukus un traheīdas bieži aizsprosto tilas, t.i., parenhīmas šūnas, kas ieaug trauku un traheīdu dobumos. Tilas stumbra koksnē sastopamas ļoti daudzām skuju un lapu koku sugām. Tilas var izveidoties kodola un aplievas traukos un traheīdās, visbiežāk tilas sastopamas kodolkoksnē. Noslēdzot trauku un traheīdu dobumus, tilas manāmi samazina mitruma ietilpību un tādējādi stipri traucē koksnes piesūcināšanu ar antiseptiskām vielām. Koksne ar stipri aiztilotiem traukiem ir izturīgāka pret bojāšanos.
Prozenhīmas šūnas – garumā izstieptas šūnas ar smailiem galiem (garums 0,5 – 3 mm, kas vairākas reizes pārsniedz platumu – 0,01 – 0,05 mm).
Vienādas uzbūves šūnas, kas augošā kokā veic vienas un tās pašas funkcijas, veido koksnes audus, kuru savukārt iedala
Segaudos, kas atrodas mizā un veic koksnes aizsargfunkcijas;
Vadaudos, kas atrodas stumbrā, sastāv no izstieptām, apļa šķērsgriezuma šūnām ar plāniem apvalkiem (1.zīm. 1,3 un 5) un pārvada ūdeni ar tajā izšķīdušām minerālvielām;
Mehāniskajos audos jeb balstaudos, kas atrodas koka stumbrā (2.zīm. 3) un piešķir koksnei mehānisko stiprību. Jo vairāk šo šūnu, jo koksne ir blīvāka, cietāka un mehāniski stiprāka;
Uzkrājējaudos, kas sastāv no īsām šūnām, kuras veido koksnes starus. Tajos uzkrājas un glabājas rezerves barības vielas.…
