-
Koksnes hidrotermiskā apstrāde
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Koksnes žāvēšanā biežāk lietotie termini | 4 | |
Sistēma KOKS – ŪDENS | 10 | |
Koksnes žāvēšanas priekšrocības un trūkumi | 10 | |
Mākslīgās žāvēšanas priekšrocības salīdzinot ar dabīgo žāvēšanu | 11 | |
Koksnes mitruma veidi | 11 | |
Saistītais un brīvais koksnes mitrums | 12 | |
Koksnes mitrums pirms koksnes žāvēšanas | 12 | |
Svaigi cirstas koksnes masa un mitrums | 13 | |
Svaigi cirstas koksnes mitrums | 13 | |
Galvenie praksē sastopamie mitruma apzīmējumi, jeb nosaukumi | 13 | |
Koksnes līdzsvara mitrums | 14 | |
Nepieciešamais (ekspluatācijas) koksnes mitrums | 17 | |
Žāvētas koksnes nepieciešamās mitruma normas | 17 | |
Sorpcija | 17 | |
Koksnes mitruma noteikšana | 18 | |
Tiešās metodes | 18 | |
Netiešās metodes | 18 | |
Praktiskas koksnes mitruma noteikšanas metodes | 19 | |
Ieteikumi, kas būtu jādara, lai nerastos kļūdas mitruma noteikšanas procesā | 19 | |
Koksnes mitruma diferenču noteikšana | 21 | |
Koksnes mitruma noteikšanas metožu izklāsts | 22 | |
Koksnes izmēru un tilpuma izmaiņas | 22 | |
Koksnes rukšana un briešana | 22 | |
Koksnes briešanas koeficients | 23 | |
Rukšanas un briešanas nozīme koksnes žāvēšanā un koksnes izmantošanā | 23 | |
Koksnes blīvums un reducētais blīvums | 24 | |
Mitruma daudzums, kurš jāizžāvē no 1 m3 koksnes | 25 | |
Siltumu raksturojošās īpašības no koksnes sildīšanas un žāvēšanas viedokļa | 25 | |
Koksne kā kurināmais | 26 | |
Koksnes atlieku apstrāde, uzglabāšana un izmantošana | 27 | |
Svarīgākie tehniskie jēdzieni koksnes dedzināšanā | 30 | |
Dūmgāžu rasas punkts | 30 | |
Pelnu saturs | 30 | |
Sadegšanas process | 30 | |
Žāvēšanas aģenti un to raksturojums | 34 | |
Žāvēšanas aģentu veidi | 34 | |
Gaisa parametri | 34 | |
Absolūtais un relatīvais gaisa mitrums, gaisa piesātinājums | 35 | |
Gaisa īpatnējais blīvums un tilpums | 37 | |
Gaisa īpatnējā siltumietilpība un siltuma saturs | 37 | |
Dažādu procesu attēlojums I – d diagrammā | 38 | |
Dažādu gaisa maisījumu sajaukšanās process | 41 | |
Dūmgāzu parametri | 41 | |
Gaisa parametri žāvēšanas procesā un to aprēķini | 43 | |
Žāvēšana | 43 | |
Siltuma pārnese žāvēšanas procesā | 45 | |
Robežjoslas nozīme koksnes žāvēšanā | 46 | |
Siltuma pārejas process | 46 | |
Siltuma pārejas process konvekcijas žāvēšanā | 47 | |
Siltuma pārnese, izmantojot kondukciju | 47 | |
Siltuma pārnese izmantojot siltuma starojumu | 48 | |
Siltuma pārnese izmantojot elektrību | 48 | |
Žāvēšana izmantojot pretestību | 49 | |
Zāģmateriālu žāvēšanas veidi | 50 | |
Iedalījums pēc žāvēšanas tehnoloģijas | 50 | |
Zāģmateriālu dabīgā žāvēšana | 52 | |
Gaisa parametru izmaiņas dabīgajā žāvēšanā | 52 | |
Dabīgās žāvēšanas tehnoloģija | 53 | |
Koksnes iespējamās vainas dabiskajā žāvēšanas procesā | 53 | |
Zāģmateriālu mākslīgā žāvēšana | 53 | |
Biežāk sastopamie mākslīgās žāvēšanas veidu iedalījumi | 53 | |
Žāvēšanas intensitātes koeficents | 54 | |
Gaisa parametru izmaiņas dabiskajā (atmosfēras) žāvēšanā | 55 | |
Žāvēšanas procesa sagatavošana | 55 | |
Zāģmateriālu iekraušana žāvētavā | 56 | |
Starpliku izvēle | 56 | |
Zāģmateriālu izvietojums žāvētavā | 58 | |
Koksnes mitruma mērītāju izvietošana | 58 | |
Žāvēšanas režīmi | 59 | |
Spriegumi un deformācijas žāvēšanas procesā | 59 | |
Žāvēšanas defekti | 61 | |
Žāvēšanas kvalitātes standarti | 62 | |
Pieļaujamā mitruma diferenču izkliede | 65 | |
Žāvēšanas posma ilguma aprēķināšna | 70 | |
Faktori, kas ietekmē žāvēšanas ilgumu | 70 | |
Zāģmateriālu žāvētavu projektēšana | 73 | |
Žāvētavas ēku konstrukcijas | 80 | |
Žāvētavas procesa vadība | 80 | |
Žāvēšanas izmaksas | 83 |
Svaigi cirsta koksne satur ievērojamu ūdens daudzumu. Tas atrodas kanālu iekšienē vai nu brīvā vai saistītā mitruma veidā atsevišķās šūnās. Lai noteiktu koksnes mitruma W daudzumu, tiek procentuāli izteikts koksnes momentānā masa pret pilnīgi sausas koksnes masu; koksne ar 100% mitrumu, piemēram, puse no masas ir ūdens.
Brīvais mitrums - ūdens, kurš atrodas brīvā veidā stumbra dobumā, viegli atdalāms žāvēšanas procesā.
Saistītais mitrums – atrodas koksnes šūnās, to ir grūtāk izvadīt, sāk iztvaikot, kad ir iztvaikojis brīvais mitrums, lai notiktu saistītā mitruma iztvaikošana ir jāpievada papildus enerģija.
Šķiedru piesātinājuma punkts – (~30%) – pie šā punkta beidzas brīvā mitruma iztvaikošana un sākas saistītā mitruma iztvaikošana.
Pirmais, kas žāvēšanas laikā tiek aizvadīts no koksnes ir brīvais mitrums. Tikai tad, kad tas ir izvadīts no koksnes, var sākties saistītā mitruma izvadīšana no koksnes.
To koksnes mitrumu W, pie kura no koksnes pilnībā ir izvadīts brīvais mitrums un sākas saistītā mitruma izvadīšana no koksnes, tiek saukts par šķiedru piesātinājuma punktu jeb šķiedru piesātinājumu. Tas pamatā, ja ņem vidēji visām koku sugām ir ap 26% koksnes mitruma W.
Virs šķiedru piesātinājuma koksnē ir arī brīvais mitrums un tātad koksni žāvēt ir vieglāk, kamēr zem šī šķiedru piesātinājuma mitruma koksnē ir palicis vairs tikai saistītais mitrums šūnu sieniņās un tas nozīmē žāvēšanas procesa palēnināšanos, kā arī koksnes tilpuma samazināšanos jeb rukšanu. Šinī laikā koksnē parādās tās atsevišķu slāņu pārvietošanās.
Koksnes mitrums ir svarīgākais žāvēšanas procesu un tā kvalitāti raksturojošais lielums. Žāvēšanas uzdevums ir aizvadīt no koksnes tanī esošo mitrumu, līdz tiek sasniegta noteikta koksnes mitruma vērtība, kuru nosaka vai nu tālākās pielietošanas vietas klimatiskie apstākļi (gaisa līdzsvara mitrums), vai arī tālākās materiālu apstrādes (transportēšanas, uzglabāšanas) tehnoloģiskās prasības.
Svaigi cirstas koksnes mitrums ir atšķirīgs dažādām koku sugām, aplievas un kodola koksnei, stumbra resgalī un tievgalī.…
Galvenais uzdevums – atvieglot apstrādi un panākt lai koksnes mitrums ekspluatācijas vietā nemainītos. Pēc nozāģēšanas koksne satur lielu daudzumu ūdens, kurš pilnībā nav nepieciešams koksnes apstrādei un konservēšanai. Pārāk augstais ūdens līmenis, t.i., pārāk lielais koksnes sākuma mitrums žāvēšanas procesa laikā ir jāizvada no koksnes un jāsamazina līdz tai vērtībai, kura ir nepieciešama koksnes saimnieciskajai pielietošanai. Šī žāvēšana jāveic tādā veidā, lai koksne netiktu sabojāta. Koksne ir higroskopisks materiāls, kurai ir dabīga īpašība uzņemt vai atdot mitrumu atkarībā no apkārtējās vides, kurā tā atrodas; šī iemesla dēļ koksni ar žāvēšanas palīdzību noved līdz mitrumam, kurš ir līdzīgs kā tās mitrumam tajā vidē, kurā notiek tās vēlākā izmantošana.
- Cizelēšana
- Koksnes hidrotermiskā apstrāde
- Tehnoloģiskā procesa apraksts
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Cizelēšana
Konspekts augstskolai7
-
Tehnoloģiskā procesa apraksts
Konspekts augstskolai6
-
37 stundu plānojums mājturībā
Konspekts augstskolai4
-
Keramika - cilvēka ikdiena
Konspekts augstskolai3
-
"Zaļā domāšana" mājturības stundās speciālajā skolā
Konspekts augstskolai3