Kokogli nelielos daudzumos izmanto čuguna kausēšanā, ferokausējumu ražošanā, augstas kvalitāyes metālu iegūšanā, krāsainajā metalurģijā, kā arī sēroglekļa iegūšanā. Tā kā tam ir augstvērtīga poraina struktūra kokoglēm piemīt laba uzsūkšanas īpašība un to izmanto kā sorbentu (tabletēs, gāzmasku pildījumos utt). Tas tiek izmantots arī kā katalizators kontaktprocesos.
Koksnes hidrolīzes notiek uzkarsējot sasmalcinātus koksnes pārpalikumus kopā ar sērskābi 165-190 0 C temperatūras un spiediena. No iegūtā šķidruma – hidrolizāta, kas satur ogļhidrātus, tvaicētājā atdala metilspirta tvaikus, furfurolu un citas gaistošas vielas. Pēc tvaicētāja hidrolizātu neitralizē ar kalcija hidroksīdu, pēc tam atdala izveidojušos kalcija sulfāta nosēdumus. Pēc tam neitrālo hidrolizātu pakļauj rūgšanai, iegūstot rūdzeni, kas satur līdz pat 2 % etilspirta. Spirtu atdestilē retifikācijas kolonnā.
Koksnes hidrolīze dod daudz dažādus produktus. Piemēram, no 1 t sausas skuju koku koksnes iegūst līdz pat 185 litriem 96%-tīgu etilspirtu, 44 kg lopbarības rauga, 5 kg furfurola, 3 kg metilspirta, līdz pat 70 kg ogļskābās gāzes, 0.8 kg terpentīna, 350 kg sausā lignīna. …
