7. Koksnes mehāniskās apstrādes ražotņu vispārējs raksturojums
Koka konstrukcijas var izgatavot būvvietās, būvvietu darbnīcās vai darblaukumos un kokapstrādes rūpnīcās. Tehnoloģiskā sistēma izveidota pēc plūsmas metodes principiem, kas paredz tehnoloģiskā procesa sadalīšanu sastāvdaļās, darba vietu un darbmašīnu novietošanu tehnoloģiskā procesa secībā, atstājot katrai darba vietai vienu vai vairākas operācijas, un detaļu pārvietošanu uz nākamo darba vietu. Koka konstrukciju un detaļu izgatavotājrūpnīcā ir šādi cehi:
1. Kokzāģētava, kur baļķus ar gateri sazāģē konstrukcijām vajadzīgā šķērsgriezuma dēļos un šķautņos;
2. Žāvētava, kur žāvēšanas kamerās ar karstu gaisu, pārkarsētu tvaiku vai citiem līdzekļiem koku izžāvē līdz nepieciešamajam mitrumam;
3. Sagatavošanas cehs, kur sagatavo kokmateriālus vajadzīgā šķērsgriezumā un garumā;
4. Kokapstrādes cehs, kur sagatavotos kokmateriālus ēvelē, frēzē, savieno, izdobj tajos ligzdas tapām (lielās rūpnīcās ēvelēšanas cehu ierīko atsevišķi)
5. Montāžas cehs, kur notiek savienojamo detaļu pielāgošana un montēšana.
6. Līmēšanas cehs ir rūpnīcās, kur izgatavo līmētās konstrukcijas. Tajos veic dēļu sakārtošanu, līmes izgatavošanu, uzziešanu un dēļu saspiešanu pēc līmēšanas speciālās ierīcēs (presēšana). Turpat atsevišķā nodaļā līmētās detaļas tiek izturētas saspiestā stāvoklī līdz līmes pilnīgai sacietēšanai;
7. Apdares cehs, kur detaļas notīra un krāso.
Koka konstrukciju un detaļu izgatavotājrūpnīcā ir šādas darbmašīnas: dažādi ripzāģi koka gareniskai un šķērsvirziena zāģēšanai; lentzāģi koka zāģēšanai pa līkni, kā arī gareniskai un šķērsvirziena zāģēšanai. Ēvelmašīnas, frēzes rievošanai, tapu iegriešanai; urbjmašīnas cilindrisku caurumu uzrbšanai; dobšanas mašīnas dažādu caurumu un dobumu izkalšanai; koka virpas. Tāpat cehos nepieciešams iekšējais transports, montāžas palīgierīces (skrūvspīles, aptveres, spīles, ierīces līmes uzziešanai uz koka, saspiežamās ierīces, kontroles laboratorijas iekārtas).
Koka un plastmasu konstrukcijas. J. Ulpe, L. Kupče 283-284lpp.
8. Līmētu konstrukciju izgatavošana
Līmētās koka konstrukcijas var būt nesošās (sijas, rāmji, arkas, kopnes) un norobežojošās ( sienu un pārseguma paneļi). Līmētajām konstrukcijām izmanto galvenokārt skuju koku zāģmateriālus, kas nav biezāki par 33mm. Tos iegūst, apēvelējot 40mm biezus dēļus. Zāģmateriālu platumu pieņem saskaņā ar elementa nominālo platumu, ievērtējot koksnes rukumu un frēzēšanu pēc elementa izgatavošanas. Frēzēšanas pielaide Δ=10mm, ja dēļu platums ir 75..100mm; Δ=15mm, ja dēļu platums ir 125..175mm un Δ=20mm dēļiem ar platumu 200-250mm.
Kombinētajām konstrukcijām izmanto 8mm un biezāku saplāksni, sintētiskās līmes uzrādītas CHuΠ II-25-80, kā arī LBN 206-99.
Līmētajām konstrukcijām paredzēto koksni žāvē līdz 9-12% mitrumam speciālās žāvēšanas kamerās. Žāvēšanas procesa laikā koksne nedrīkst plaisāt un deformēties iekšējo spriegumu dēļ, tādēļ stingri jāievēro tehnoloģija: zāģmateriāliem jābūt vienāda biezuma, tie jāizvieto uz paliktņiem, uz katras platformas jābūt vienādam zāģmateriālu daudzumam. Žāvēšanai jāizvēlas normālais vai mīkstais režīms: sildīšana, žāvēšana, mitrsiltā apstrāde un atdzesēšana.
Pēc žāvēšanas zāģmateriālus 3 diennaktis iztur telpā ar 18-20ºC temperatūru un 50-70% gaisa mitrumu. Pēc tam veic zāģmateriālu šķirošanu. Šķirošanai ir 2 metodes (vizuālā un pēc stiprības).
Šķirojot pēc stiprības ar mašīnas palīdzību, tiek sasniegta lielāka mērīšanas precizitāte salīdzinājumā ar vizuālo šķirošanu. Mašīnas šķirošanai pēc stiprības ir dažādas un to darbība balstās arī uz dažādām metodēm (mehāniskās, dinamiskās, optiskās, balstītas uz starojumu). Izplatītākais šķirošanas parametrs ir elastības modulis, kura korelācija ar koksnes stiprību ir pietiekoši laba, tomēr izmanto arī blīvumu, zaru attiecību u.c. Vēl labāka rezultāta sasniegšanai ir iespējams savstarpēji kombinēt dažādas metodes, piemēram, mērīt ar vienu iekārtu elastības moduli un ar citu blīvumu. Parasti pārbauda pa 30cm gariem posmiem. Izšķir 1.,2. un 3. šķiras zāģmateriālus.
Trešā tehnoloģiskā operācija ir zāģmateriālu defektu (vainu) izgriešana un dēļu pagarināšana ar zobveida savienojumu. Kokmateriālu galeniskai līmēšanai lieto 3 dažādus līmēšanas veidus: stāvā sadura, slīpā sadura un zobveida. Tādā veidā izgatavo garu dēļu lenti, kuru sadala gabalos, ko nosaka dotās nesošās konstrukcijas laidums. Šos dēļu gabalus frēzē, lai iegūtu gludu un tīru virsmu. Tad tos saliek pēc šķirām, kā paredzēts projektā, laiž pa automatizētu līniju un uz tiem uzziež līmi. Atklātu līmes virsmu nedrīkst turēt ilgāk par 5..10min, bet otro dēli aizklātu virsmu ilgāk par 30..40min. Pa šo laiku nesošās konstrukcijas elements pilnīgi jāsagatavo un jāievieto presēšanas iekārtā, kur to iztur zem vienmērīga spiediena 0,5-1MPa. Taisnus elementus presē vertikālajās spiedēs, no kurām labāka ir hidrauliskā daudzcilindru spiede. Spiedē var ievietot vienu vai divus 30..45m garus elementus.
Liektus elementus presē horizontālajā spiedē. Elementu izliekšanu sāk no vidusdaļas un virzās uz malām, izmantojot elektriskos uzgriežņgriežus vai pārvietojamu spiedi.
Presēšanas ilgums atkarīgs no temperatūras. Jo augstāka temperatūra (50-60ºC), jo mazāk jāpresē (3-4h taisniem elementiem, 6-8h liektiem). Temperatūrā 18-20ºC taisnus presē 12-14h, liektus 20-24h. Pēc presēšanas līmētās konstrukcijas jāiztur vismaz 3 diennaktis līdz galīgai līmes polimerizācijai.
Līmēto konstrukciju izgatavošanas pēdējais posms ir mehāniskā apstrāde: sānu virsmas frēzēšana, galu apzāģēšana, caurumu urbšana. Tad elementa virsmu pārklāj ar caurspīdīgu laku, bet ar speciālu mastiku pārklāj elementu galus, kuriem jāsaskaras ar metāla, betona vai mūra virsmu.
…
