Lai pasargātu izgatavotā priekšmeta virsmu no bojāšanās un uzlabotu izstrādājuma izskatu, to kodina (iekrāso) un lako.
Kodināšana ir koka priekšmetu iekrāsošana ar ūdenskrāsām – kodnēm. Kodināšanai var lietot dažādus anilīnkrāsu vai organisko krāsu pulverus, kas pirms lietošanas sagatavoti pēc attiecīgiem norādījumiem, vai gatavas kodnes, kuras pēc vajadzības atšķaidītas. Lai būtu vieglāk kodināt un kodne dziļāk iesūktos koksnes virskārtā, kodnei var pievienot 5...10% amonjaka šķīduma.
Laba kodne neaizsedz koksnes dabisko šķiedru, bet iesūcas tajā dažādos dziļumos atkarībā no koksnes uzbūves. Ja nav piemērotas koka kodnes, var izmantot arī parastās auduma krāsas.
Izplatītākie krāsu toņi ir melns, pelēks, brūns, sarkanbrūns un zaļganpelēks. Visplašāk izmanto dažādu brūno toņu kodni – riekstkodni. To šķīdina verdošā ūdenī. Šķīdumu atdzesē, divas diennaktis nostādina un uzmanīgi nolej no nogulsnēm. Lai iegūtu spilgtu toni, šķīdumam pielej ožamo spirtu. Tumšu toņu iegūšanai lieto nigrozīnu. Ar mazu nigrozīna koncentrāciju iegūst zilpelēku toni, ar lielu koncentrāciju – melnu toni. Pirms kodināšanas virsmu slīpē.
Kodni uz kodināmās virsmas uzklāj ar plakanu otu, sūkli, tamponu, zaķa ķepu vai arī uzsmidzina. Lielas virsmas ieteicams iepriekš saslapināt ar ūdeni. Pa saslapinātu koka virsmu kodne izplūst vienmērīgi, tāpēc veidojas bezplankumu iekrāsojums. Kodni klāj un izlīdzina šķiedru virzienā. Uz vertikālām virsmām kodni klāj virzienā no apakšas uz augšu. Kodinātā virsma jānorīvē ar mitru tamponu, lūku saišķi vai lupatu. Kodināto virsmu žāvē 18(o) C temperatūrā vismaz 1,5 stundas.…
