Katra komunikācijas posmā ietilpst koda izveidošana ziņas formā un ziņas saņemšana atkodējot to. Semiotiķiem nepastāv atkodēta ziņa, viņu uzskats ir, ka pat atkodētā ziņa satur kodējumu.2 Starppersonu komunikācijā strukturālās lingvistikas pārstāvja Romana Jakobsona (Roman Jakobson) izveidotais komunikācijas modelis, demonstrē, ka ziņa un ziņas nozīme nespēj būt izolētas no tik svarīga faktora kā konteksts. Savukārt Stjuarts Hals (Stuart Hall) piedāvā kodēšanas modeli masu komunikācijas formai. Tiek uzsvērta aktīvas interpretācijas nozīme pašu kodu robežās. Hals noraida teksta determinismu, atzīmējot, ka dekodēšana ne vienmēr ir kodēšanas turpinājums. Viņš dekodēšanai piešķir tik pat lielu nozīmi kā kodēšanai.
Piemērs: Ziņa laikrakstā Diena 18. aprīlis Obama sarokojas ar Čavesu (http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/obama-sarokojas-ar-cavesu)
Ārzemju ziņas sadaļā tiek stāstīts par to, ka Venecuēlas prezidents Ugo Čavess Piektā Ameriku samita laikā piegājis pie ASV prezidenta Baraka Obamas, kam sekojis rokas spiediens un izteikta replika par to, ka Čavesa kungs vēlas būt Obamas kunga draugs. Kodētā daļa ir šo abu valstu savstarpējo attiecību vēsture. Ziņas rakstītājs ir sniedz lasītājiem informāciju, kuras kodējumā tiek ziņots, ka šis rokas spiediens var tikt uzskatīts uz abu nesaskaņu nomākto valstu politisko un ekonomisko tuvināšanos. Toties lasītājs, šo ziņu spēs atkodēt tik precīzi, cik apjomīgas ir paša zināšanas par attiecībām šo valstu starpā.
…