Secinājumi
Jo ilgāk bērnam jāsadzīvo ar savu runas traucējumu, jo ir lielākas iespējas, ka izmainīsies viņa raksturs un uzvedība, aizkavēsies viņa garīgā attīstība, jo bērns pārdzīvo savu nevarēšanu, kautrējas runāt, izvairās no saskarsmes, kļūst noslēgts un zaudē ticību saviem spēkiem.
Jo ātrāk tiks uzsākts korekcijas darbs, jo labāki būs rezultāti. Svarīgi ir, lai jau ģimenē tiek ievērota problēma, jo tad ir iespējams savlaicīgi sākt risināt to. Ģimene, vecāki, var doties konsultēties pie speciālista – logopēda. Iesākumā bērna valodas korekciju var veikt mājās, ja piemēram, ikdienu ir kāds, kas to aprūpēs. Ja bērns jau pirms problēmas atklāšanas ir gājis bērnudārzā, viņš to var turpināt, bet tad audzinātājai savlaicīgi jāizklāsta situācija.
Sākumskolā vajadzētu pievērst īpašu uzmanību bērniem, ieklausīties tajos. Pārbaudīt vai bērns raksta un dzird nepareizi. Ja bērns arī dzird nepareizi, problēma ir daudz dziļāka.
Katrs bērns ir individualitāte un personība, kam ir tiesības un iespējas attīstīties un pilnveidoties. Skolēnam ar runas traucējumiem šīs iespējas ir ierobežotas, bet pateicoties logopēda mērķtiecīgai darbībai, vecāku un skolotāju līdzdarbībai, viņa iespējas paplašinās.
Logopēda spēkos ir palīdzēt personām koriģēt runas un valodas attīstības traucējumus, atgūt ticību sev un saviem spēkiem, rast stimulu darbībai un iespējami pilnvērtīgai dzīvei.
Organizējot korekcijas darbu, jāņem vērā didaktiskie un specifiskie nodarbību veidošanas principi, tomēr centrā ir persona ar runas traucējumu, tādēļ nepieciešamas zināšanas gan pedagoģijā, gan psiholoģijā, gan speciālajā pedagoģijā un psiholoģijā, gan, protams, logopēdijā.
Rotaļas un spēles runas attīstības nodarbībā var organizēt kā patstāvīgu darba posmu, kā sagatavojošu darbu, kā nostiprinošu posmu un arī kā atpūtu. Runas attīstības nodarbībā korekcijas darba veikšana iespējama tikai ar rotaļas un spēles palīdzību.
…
