Knuts Hamsuns
Dzimis 1859. gadā lauku drēbnieka ģimenē Norvēģijas galējos ziemeļos. Lauku mājas netālu no Hamareijas ciematiņa, kur dzīvoja rakstnieka ģimene, sqauca par Hamsuni, un šo māju nosaukumu viņš pieņēma par savu literāta vārdu un tā parakstīja savus pirmos darbus. Publicējot vienu no viņa avīžu rakstiem, no pārraksta nejauši bija izkritis pēdējais burts. „Hamsuns” jaunajam rakstniekam iepatikās, un ar šo pseidonīmu Knuts Pedersens iegāja pasaules literatūrā.
Hamsuna bērnība bija trūcīga un smaga. Ģimene nevarēja uzturēt visus bērnus un tāpēc Knutu Hamsunu atdeva audzināt tēvocim, ļoti cietsirdīga un drūma rakstura cilvēkam. Hamsunam sākās sūrās dienas. Tikai tēvoča smagas slimības dēļ pusaugu zēns tika vaļā no badošanās, pārmetumiem un sitieniem un devās pasaulē meklēt maizes kumosu un laimi. Viņš strādāja visdažādākajās profesijās – par pārdevēja palīgu, tirgoni klejotāju, lēnsmaņa palīgu un ceļu būves rēķinvedi. Hamsuns bija nopietns, apdāvināts jauneklis, pēdīgi vēroja dzīvi un cilvēkus, kurus satika savos klejojumu gados pa dzimteni. Viņš kvēli alka pēc zinībām, lai gan bija gājis tikai ciemata skolā, kur iemācījies lasīt un rakstīt, visas pārējās zināšanas Hamsuns guva no grāmatām, lasīdams visu, kas gadījās pa rokai. Būtībā viņš bija un palika autodidakts. Ar to arī daļēji izskaidrojama viņa nepatika pret dažāda veida filozofisko teoretizēšanu. Kā daudzi autodidakti, viņš par vislabāko skolu uzskatīja pašu dzīvi.…
