Vairumam zīdītāju sugu mazulis pirms piedzimšanas ilgi attīstās mātes ķermenī. Kloākaiņu un somaiņu attīstība notiek citādi. Kloākaiņi, līdzīgi kā to senči rāpuļi, dēj olas. Tomēr no olām izšķīlušies mazuļi barojas ar pienu, līdzīgi kā citi zīdītāji. Tā kā mātei nav zīdekļu, piens sūcas caur paplašinātām ādas porām. Somaiņiem piedzimst ļoti vāji attīstīts mazulis. Dažkārt tas nav lielāks par rīsa graudu, ir akls un kails. Pēc piedzimšanas somainis attīstās ar matiem klātā somā, kas atrodas mātes ķermeņa apakšdaļā.
Kloākaiņi
Pie kloākaiņiem pieder ehidnas un pīļknābji. Ehidnas mātīte dēj vienu olu. Tai ir mīksta čaula. Viņa to novieto īpašā rievā uz vēdera. Ola ir pārklāta ar lipīgu vielu. Mazulis izšķiļas pēc 7 – 10 dienām. Pīļknābja tēviņš ir viens no nedaudzajiem indīgajiem zīdītājiem. Tēviņam uz katras pakaļkājas potītes ir piesis. Ar to viņš ienaidniekam ielaiž indi. Pīļknābja mātīte alā izdēj divas vai trīs olas. Tās izšķiļas apmēram pēc divām nedēļām.
Ehidnu no uzbrucējiem aizsargā adatains kažoks. Kad ehidna ir dusmīga, adatas saslienas un viņa kļūst līdzīga bumbai. Ja augsne ir mīksta, ehidna ierokas tā, ka redzamas tikai adatas. Šādi tiek pasargātas bez adatām esošās ķermeņa daļas. Lielums: ķermenis 35 – 50 cm, aste 9 cm. Izplatība: Austrālija, Tasmānija, Jaungvinejas dienviddaļa. Zinātniskais nosaukums: Tachyglossus aculeatus.
Proehidnai ir garš, slaids snuķis, nav zobu. Tās žokļi ir vāji attīstīti, viņa ar mēli iesūc mutē un saberž pret aukslējām skudras, termītus un citas sīkas radības. Lielums: ķermenis 45 – 77 cm, aste nav redzama. Izplatība: Jaungvineja. Zinātniskais nosaukums: Zaglossus bruijini.
Pīļknābis lielāko dienas daļu pavada ālā upes krastā. Rīta agrumā un vakara krēslā viņš iznāk laukā, lai dubļos meklētu kukaiņus, tārpus, kūniņas, sīkus vēžus un vardes. Viņa knābis ir no kaula, kas pārklāts ar ādu. Lielums: ķermenis 46 cm. Izplatība: Austrālija, Tasmānija. Zinātniskais nosaukums: Ornithynchus anatius.
Somaiņi
Somaiņi parādījās vienā laikā ar placentāļiem, pirms 100 miljoniem gadu, taču to dzimtene atradās tālu – Amerikā. Viņi kolonizēja to Zemes daļu, kuru tolaik veidoja abi Amerikas kontinenti, Antarktīda un Austrālija. Šodien Austrālijā tā ir valdošā suga. Somaiņi mīt Jaungvinejā, D-Amerikā, Z-Amerikā, tomēr no visiem kontinentiem visvairāk neparastu dzīvnieku ir Austrālijā. Tur mīt gandr1īz puse no visām 266 somaiņu sugām. Dažiem somaiņiem, piem: mazmozām, nav somas. Pie somaiņiem pieder: Ķenguri, koalas, posumi, valabijas (lidvāveres), vombati.
…
