Grieķu filozofi bija pirmie, kas mēģināja sistematizēt uzkrātos novērojumus. Aristotelis uzrakstīja 4 grāmatas “Meteoroloģija”, kurās gan tikai filozofiski apcerēja novēroto parādību raksturu. Pirmās ziņas par meteoroloģiskajām parādībām Krievijā atrodamas senajās hronikās, ceļotāju vēstulēs u.c. Pirmie sistemātiskie novērojumi sākti Pēterburgā 1722.g. Krievu zinātnieks M. Lomonosovs izstrādāja pirmo pērkona negaisa teoriju. Viņa idejas sāka realizēties tikai pēc ~100.gadiem.
Pirmo reālo ilga perioda prognožu metodi pasaulē izstrādāja B. Multanovskis.
Klimatoloģija – apskata klimatu veidošanos, klasifikāciju un apraksta zemeslodes klimatus.
Atmosfēras fizika - iztirzā atmosfēras parādību fizikālo jēgu un to interpretē matemātiski.
Piezemes gaisa slāņa fizika - pēta procesus zemei pieguļošajā gaisa slānī (1-2 m biezā slānī), kur aug augi, uzturas dzīvnieki un darbojas cilvēks.
Aeroloģija - nodarbojas at atmosfēras augstāko slāņu pētīšanu.
Aktinometrija - pēta Saules radiāciju.
Zemes atmosfēras izcelšanās ir vērtējama 6000-5000.g. atpakaļ. Galvenais gāzu avots bija putekļa sakopojums u.c. Primārais gāzu sastāvs bija ogļskābā gāze, nenozīmīgās koncentrācijas rezultātā bija arī skābeklis. Pirmatnējā zemes atmosfēra bija bagāta ar CO2, un līdz ar to 10-20 reizes blīvāka. Ar laiku CO2 sāka izzust, cēlonis- planēta pakāpeniski atdzisa. Pakāpeniski atdziestot ūdens tvaiki kondensējās, veidojās lietus. CO2 ja ir atšķaidīta, tad labi reaģē ar pamatiežiem. …
