VISPĀRĒJĀ SOCIOLOĢIJA. Tā apskata visas cilvēku eksistēšanas formas, ieskaitot savstarpēji izslēdzošās, to skaitā arī saskarsmi ar dzīvnieku sociālajām formām, tomēr sīkāk F.Tennīss to neaplūko.
SPECIĀLĀ SOCIOLOĢIJA. Tai ir tikai viens priekšmets, sociālais, kas veidojas cilvēku mijiedarbības rezultāta dēļ. Sociālais tālāk sevī ietver:
TĪRO (TEORĒTISKO SOCIOLOĢIJU) Tīrā socioloģija izstrādā ārpus vēstures stāvošu formalizētu kategorijas sistēmu ar kuru tiek raksturotas kopības un sabiedrības attīstības līmeņi.
LIETIŠĶĀ SOCIOLOĢIJA. Pēc būtības ir tuva vēstures filozofijai. Šī socioloģija deduktīvā veidā (izejot no frāzēm)(no vispārīgi liela, iegūst kaut ko mazu un konkrētu) skaidro sociālās attīstības un vēstures izmaiņas procesus.
EMPĪRISKĀ SOCIOLOĢIJA. Apraksta sabiedrību, tātad šo empīrisko procesu F. Tennīss uzskata par sociogrāfiju. Empīriskā socioloģija ir sociālās dzīves , noteiktā valstī, (reģionā) novērošana un izpētīšana ar statistisko metožu palīdzību. Viņa empīriskai socioloģijai ir aprakstošs raksturs.
Šim socioloģijas modelim ir EKLEKTISKS un pa pusei POZITĪVISKS raksturs.
Ferdinants Tennīss viens no pirmajiem centās savienot teorētisko un lietišķo socioloģiju, piešķirot tām empīrisko raksturu, bet centās norobežot socioloģiju no filozofijas.
2. F. TENNĪSA MĀCĪBA PAR GRIBU UN TAI ATBILSTOŠĀM KOPĪBAS FORMĀM:
F. Tennīss izdala divus gribas tipus, atkarībā no tā kā griba veido sociālos sakarus, saites. Katrai gribai atbilst sava sabiedrība.
1. Dabiskā griba, ir no senčiem mantots uztveres un domāšanas veids. Dabiskā griba izpaužas uzskatos, tikumos, apziņā un sirdsapziņā. Tā ir ķermeņa psiholoģiskais ekvivalents. To pārstāv instinktīvās tieksmes (paradumi, atmiņa). Tās pamatā atrodas neapzinātie motīvi ar kuriem sadzīvo saprātīgā griba. Saistībā ar dabisko gribu ir afekti – (samērā īslaicīgs, bet ļoti spēcīgs uzbudinājums, kas saistīts ar prāta nekontrolētām bailēm, niknumu vai pēkšņu prieku).Sv.v. vārdn.
Dabiskā griba ir meklējama kopībā. Ar kopību F. T. saprot pavardu, ģimeni, tradicionālā parauga kopienu. Vēstures gaitā kopība sāk irt, jo patriarhālās attiecības aizvietoja racionālais domāšanas veids un aprēķins, izveidojās daudz sīkākas un sašķeltākas kopības, kas kopā veido sabiedrību.
2. Racionālās izvēles griba. Tad, kad attīstās sabiedrība, tad tajā valda saprātīgā jeb racionālās izvēles griba. Pēc F. T. Racionālā griba ir racionāli orientēta uz pašas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šiem nolūkiem ir skaidri apzināti un mērķtiecīgi izvēlēti līdzekļi. Pēc F. T. tā ir domāšana, kurā pastāv griba, kura pastāv sabiedrībā. Racionāls – uz prāta balstīts.
…
