Saldos ķiršus komerciāli audzē vairāk nekā 40 pasaules zemēs, sākot ar mēreno joslu līdz pat subtropiem. Eiropā saldos ķiršus visvairāk audzē tās rietumdaļā, tādās zemēs kā Itālijā, Francijā un bijušajā Dienvidslāvijā, taču mazākās platībās tos audzē arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā un Norvēģijā. Daudz saldo ķiršu audzē ASV, mazāk Kanādā, Japānā, Čīlē, Austrālijā.
Interesanti, ka lielajā Ķīnā doma par saldo ķiršu audzēšanu radusies tikai pēdējā laikā, paredzot ķiršu audzēšanas projektu valsts vidusdaļas rietumos.
Saldie ķirši vislabāk aug dienvidu rajonos, kur ziemas ir maigas, vasaras siltas, sausas. Sausā klimatā augļu plaisāšana ir ierobežota.
Saldie ķirši pie mums Latvijā ir labi pazīstami un audzēti jau vairāk nekā pirms 150 gadiem. Tādi ir Ēdoles saldie ķirši, kas aug Ēdoles un Alsungas apkārtnē. Daži no šiem ķiršiem ir lieli, resni koki, par kuriem vietējie iedzīvotāji teic, ka to vecums ir tuvu 100 gadiem. Daudz vietējo saldo ķiršu aug Talsu, Dobeles apkārtnē. Saldie ķirši šajos izplatības areālos aug ne tikai dārzos, bet arī mežos. Vietējie saldie ķirši sastopami arī atsevišķās vietās Vidzemē. Domājams, ka saldos ķiršus savā laikā ieveduši vācu muižnieki. Saldo ķiršu koki ir ļoti lieli, un to augstumu nepieciešams samazināt.
Latvijā maz piemērotas ir gleznās dienvidu vai Rietumeiropas šķirnes, kas bargās ziemās cieš no aukstuma ( it īpaši, ja ir krasas temperatūras svārstības un kailsali ), un koki vai nu aiziet bojā vai arī zaudē ražību, kļūst neizturīgi pret slimībām.
…