1.Iņas (Šanas) valsts (18. – 12. gs. p.m.ē.)
Iņas periodā Ķīnā veidojās senākā piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība. Vārdus un jēdzienus sākotnēji apzīmēja ar saprotamiem zīmējumiem – saule, mēness, mežs, vīrietis, sieviete, dzīvnieki, upurēšana. Pēc tam parādījās jau daudz sarežģītākas zīmes, kas apzīmēja abstraktus jēdzienus, t.s. ideogrammas. Sāka veidoties totēmiskie uzskati. Par totēmu uzskatīja bezdelīgu, zirgu, suni, tīģeri, bruņurupuci, bet, pats galvenais, pūķi – miera, labsirdības un imperatora simbolu. Tieši šajā laikā sāka veidoties filozofiski duālistiskie uzskati par Jan – Iņ.
Jan Iņ
Debesis, saule, diena zeme, mēness, nakts
Karstums, aukstums,
Spēks, mīksts, vājš
Pavasaris un vasara rudens un ziema
Aktivitāte sieviete
Zemes virsa pasivitāte, iekšējais
Dzīve nāve
Šie divi pretējie spēki eksistē visās pasaules parādībās.
Ēdienu gatavoja tikai t.s. Gui traukā ar diviem rokturiem. Savukārt mazgājamās bļodas no iekšpuses vienmēr bija rotātas ar čūskas un zivju attēliem.
2. Džou valsts (12. – 8. gs. p.m.ē.)
Par rakstīto literatūru var sākt runāt saistībā ar Džou valsti. Tās galvenais literatūras piemineklis ir Džou likumi, kuros savijies vēsturiskais ar fantastisko.
Likumu izklāstā darbojas trīskārša shēma:
1. Likumi tiek nosaukti.
2. Likumu apzīmējumi tiek sīkāk paskaidroti.
3. Tiek paskaidrots pats likums.
Arhaiskajā literatūrā nevar neminēt vēl vienu – tā saukto „Pārmaiņu grāmatu”(„Idzin”).Šeit atklāti Senās Ķīnas trīs zīlēšanas veidi: ar bruņurupuča bruņām, ar deviņvīruspēka zālīti, ar buramvārdu „Gua”, kuru eiropieši dēvē par „trigrammu”. Zīlēšanas maģiskās formulas saprast ir ļoti grūti, bet šeit sastopami lieliski ķīniešu aforismi, par kuriem 8. gadsimtā Haņ Jui teicis: „Tie ir neparasti, bet precīzi”.
…
