Vispārīgās ziņas:
Galvaspilsēta: Pekina
Platība: 9 396 960 km2
Iedzīvotāji: 1 133 682 501
Oficiālā valoda: Ķīniešu valodas mandarīnu dialekts
Galvenās reliģijas: Tradicionālās reliģijas 20%, Budisti 6%, Musulmaņi 2%, pārējie 72%.
Politiskā sistēma: Vienpartijas valsts
Rakstītpratēji: 80%
Mūža ilgums: 71 gads
Iedz. sk. uz vienu ārstu: 730
Televizoru sk. uz 1000 iedz.: 30
Rīsu audzēšana.
Divas trešdaļas Ķīnas iedzīvotāju dzīvo un strādā laukos. Auglīgākās zemes atrodas Ķīnas dienvidu daļā. Galvenā lauksaimniecības kultūra ir rīss, lai gan plaši audzē arī tēju, kokvilnu, augļus un dārzeņus. Rīsu stāda appludinātos laukos. Labā gadā var izaudzēt divas rīsa un vienu dārzeņu vai graudaugu ražu. Valsts ziemeļos un austrumos, kur ir sausās un kalnaināks, zemnieki audzē vienīgi graudaugus un kopj aitas un liellopus.
Sēšanas kārtība:
1.Kamēr rīsa lauki tiek sagatavoti stādīšanai, rīsa sēklas izsēj speciālos appludinātos laukos- sējas laukos.( ūdens uz rīsa laukiem neļauj izaugt nezālēm)
2.Pēc mēneša blīvi saaugušie rīsa stādi ir gatavi pārstādīšanai lielajos rīsa laukos.
3.Aršana- dūņainos laukus rīsa stādīšanai sagatavo ar ūdensbifeļiem- laukus uzar un nolīdzina.
4. Dažās Ķīnas fermās ir traktori, bet lielākā daļa zemnieku izmanto ūdensbifeļu vai vēršus.
5.Stādīšana- smago stādīšanas darbu lielākoties veic sievietes.
6.Novākšana- zemnieki ar sirpi nogriež stiebrus un sasien tos kūlīšos.
7.Rīsa stiebrus izkuļ, lai no tiem atdalītu graudus.
8.Rīsa graudu kaudzes atstāj saulē žūt.
9.Kad graudi ir sausi, to ārējās čaulas jeb sēnalas atdala un rīsus izsijā.…