Izmantošana.
Slāpekli galvenokārt izmanto amonjaka sintēzei, no kura savukārt iegūst slāpekļskābi, slāpekļa minerālmēslus, arī nitrīdu sintēzei, metālu virsmas nitridēšanai.
Slāpeklis veido inertu vidi dažos metalurģiskajos procesos.
Amonija hlorīdu NH4Cl jeb salmiaku izmanto audumu krāsošanā, to lieto metālu oksīdu pārvēršanai gaistošos savienojumos lodēšanas un metināšanas procesos.
Svina(II) azīdu Pb(N3)2 lieto detonatoros.
NaNO2 izmanto medicīnā asinsvadu paplašināšanā.
Slāpekļskābi izmanto slāpekļa mēslojumu, plastmasu, mākslīgo šķiedru, organisko krāsvielu, laku, ārstniecības vielu un sprāgstvielu rūpniecībā.
Vislielākā nozīme ir nātrija, kālija, kalcija un amonija nitrātiem, kurus ikdienā sauc arī par salpetriem. Visus šos sāļus lieto lauksaimniecībā par vērtīgu mēslojumu.
Slāpekli izmanto arī dārzeņu un augļu noliktavās, degvielu pārsūknēšanai. Šķidru slāpekli izmanto saldējamās ierīcēs. Slāpekli uzglabā tērauda melnas krāsas balonos.
Elements slāpeklis dzīvajiem organismiem nepieciešams olbaltumvielu veidošanai.
Cilvēkam galvenais slāpekļa avots ir olbaltumvielas, ko viņš uzņem galvenokārt ar gaļu, pākšaugiem un maizi.
Slāpekļa savienojumi.
Slāpeklim un tā savienojumiem ir liela nozīme dzīvajā dabā un tautsaimniecībā, taču rūpnieciski izmantojamā slāpekļa savienojumu krājumi ir visai niecīgi. Tos nenodrošina arī slāpekļa riņķojuma process dabā, to tikai daļa slāpekļa, kas ietilpst augu un dzīvnieku atliekās, atgriežas augsnē. Pārējais slāpeklis gan pūšanas, gan degšanas procesos izdalās N2 veidā atmosfērā, tāpēc svarīga ir slāpekļa savienojumu iegūšanas problēma. Mūsdienās tā ir atrisināta, realizējot amonjaka sintēzi no ūdeņraža un gaisa slāpekļa.
…