Latviešu keramiku raksturo liela daudzveidība. Balstoties uz bagātīgo tautas mākslas pieredzi, tās izpratne ir plaša, vispusīga, pašķirot lielas iespējas mākslinieku individiālo rokrakstu attīstībai. Radošie meklējumi galvenokārt saistās ar jaunu keramikas pielietojumu, it īpaši arhitektūras ansambļos. Keramiķi pievērsušies ne vien lietišķo priekšmetu darināšanai (vāzēm, svečturiem), bet arī telpu dekoriem, dārza keramikai, tematiskai sīkplastikai un dekoratīviem ansambļiem. Mākslinieku daiļradē nozīmīgi ir materiāla īpašību atklāsmes meklējumi, kas saistās gan ar plastiskām vērtībām, gan ar pamatmasas tonēšanas un fakturēšanas iespējām, jaunu satura izpratni. Darbu tematika skar nopietnas sabiedrības problēmas, vēsturiskus notikumus.
Keramikas attīstībā liela nozīme ir stabilai materiāli tehniskai bāzei. Labvēlīgi apstākļi jaunās paaudzes keramiķu darbam radās sešdesmito gadu sākumā, kad, pārveidojot Mākslas fonda keramikas darbnīcu, atbrīvojās telpas Ķīpsalā. Te palika strādād neliels keramiķu kolektīvs, kas darbojās vienīgi radoši, pievēršoties daudzpusīgiem eksperimentiem keramikas laukā. Pakāpeniski šis kolektīvs kļuvis par idejisku un organizatorisku latviešu keramikas centru, kas iecer un realizē regulāras republikas keramikas izstādes (sākot ar 1964.g. ). Tiek rīkotas daudzas keramiķu grupu izstādes, personālizstādes un tematiskas ekspozīcijasm, starp kurām lielu sabiedrības atsaucību guvušas skates “Keramika un ziedi” (1970., 1973., 1977. G.). Tomēr nevar nepieminēt, ka latviešu keramikas slavu šai posmā kaldinājuši vidējās un vecākās paaudzes mākslinieki, kuri savu profesionālo prasmi ir pilnveidojuši līdz relatīvi iespējamām robežām. …