1. Ķeltu izcelšanās un ierašanās Gallijā
Mūsdienās pētnieki par vienojošo faktoru ķeltu identificēšanai ir izvēlējušies valodu. Tas ir tāpēc, ka neskatoties uz daudzām kopīgām iezīmēm reliģijā, materiālajā kultūrā, paražās, tomēr pastāv arī noteiktas atšķirības ķeltu savulaik plaši apdzīvotajās Eiropas teritorijās. Bet kad vispār ir iespējams identificēt ķeltus ar šo specifisko nosaukumu? Pirmoreiz ķeltus piemin Milētas Hekatejs 517.g.pr.Kr. kā esošus ziemeļos no Massilia kolonijas (mūsdienu Marseļas). Tad arī pētnieki izmantojot attiecīgus datēšanas paņēmienus spēj saistīt noteiktu arheoloģisku kultūru ar kādu noteiktu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā ķeltiem. Pirmā skaidri nosakāmā ķeltiskā kultūra ir tā sauktā Latēnas (La Tene) kultūra, kuras izplatība sākotnēji bija mūsdienu D-Vācijas, Austrijas, Šveices, A-Francijas teritorijā. Tās izcelšanās saistāma ar 5.gs.pr.Kr. Taču arheologi skaidri konstatē, ka šī kultūra attiecīgi ir Halštates kultūras pēctece, kas tajā pašā teritorijā, tikai ar lielāku noslieci uz austrumiem. Tātad vismaz noteiktu laika posmu arī Halštates kultūra saistāma ar ķeltiem. Halštates apmetnes atradumi datējas sākot no 1200 līdz pat 475. g.pr.Kr. Te meklējami ķeltu pirmsākumi kaut gan pētnieki ir izsekojuši vēl senākas kultūras (kā Urnu lauku kultūru), kas varētu būt saistītas ar proto-ķeltiem. Latēnas kultūras sākumposmā sākās arī lielā ķeltu migrācija, kurā ir skaidri konstatējama ķeltu cilšu pārvietošanās dienvidu un austrumu virzienā, kā rezultātā ķelti nonāca arī Mazāzijā, kur pazīstami ar nosakumu „galatoi” (galatieši). Kaut gan nav skaidru pierādījumu ķeltu migrācijai uz rietumiem, Latēnas kultūra izplatās arī tur, iespējams, kultūras pārņemšanas ceļā. Tad skaidri konstatējama arī ķeltu klātbūtne Gallijā, kaut gan tie (ķeltiski runājošie) tur varēja būt ieradušies jau Halštates kultūras periodā. 3.gs.pr.Kr. ķelti sasniedz savu lielāko izplatību un kopš tā laika sākas viņu apdzīvotā areāla samazināšanās, noteiktā mērā ģermāņu un Romas spiediena dēļ. Jāpiemin, ka galvenie antīkā laikmeta avoti par ķeltiem ir Poseidonius, Strabons, Tacits, Plīnijs, Cēzars.
4. Belgai ciltis
Belgai cilšu iekarošanas laikā Cēzars sastapās ar vairāku cilšu kopdarbību, kas gan neaptvēra visas belgai ciltis. Ir dažādas versijas par to, kā cēlies vārds „begae”. Nosaukšu divas:
1) no vārds „belo” (proto-ķeltu vārds) – gaišs, balts; tātad „baltie”, „gaišie”
2) no „bel” (proto-indoeiropiešu vārds) – apaļš, palielināts objekts: pārnestā nozīmē „loks”, „armija”, „alianse” un „ga” (gallu vārds) – „vīrs”, „kareivis”. Līdz ar to „Bel-gae” – „alianses (savienības) cilvēki (vīri)”
Ambiani:
- Cēzars raksta, ka spējīgi savāk 10000 vīru 57.g.pr.Kr. Cēzara belgai iekarošanas laikā
- centrs – Samarobriva
- piedalījās Verkingetoriksa dumpī.
…
