Ar terminu kasācija tiek saprasts process tiesvedībā, kā arī šī procesa rezultātā iestājušās tiesiskās sekas. Kasācijas sūdzība ir lūgums no jauna izskatīt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, pārbaudot, vai tiesvedības gaitā nav pārkāpta Latvijas Republikas likumdošana, tai saistošie starptautiskie līgumi. Kasācijas sūdzību var iesniegt apsūdzētais, apsūdzētā aizstāvis, cietušais vai cietušā pārstāvis. Arī prokurors var pieprasīt lietas izskatīšanu kasācijas kārtībā, taču šādu prasību sauc par kasācijas protestu. Kasācija kā process ir zemākas tiesu instances – pilsētas, rajona tiesas, vai apgabaltiesas – likumīgā spēkā stājušos spriedumu, nolēmumu izskatīšana augstākā tiesu instancē un to atcelšana, likumu pārkāpuma vai tiesvedības noteikumu neievērošanas konstatēšanas gadījumā. Kasācijas instances tiesa neizskata pārsūdzēto lietu pēc būtības, tādēļ kasācijas instances tiesas kompetencē neietilpst lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un izvērtēšana. Pastāv arī vēlēšanu kasācija – vēlēšanu atzīšana par spēkā neesošām un to atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likuma pārkāpšanas gadījumā.
Visās lietās, kuras izskatījušas pilsētu, rajonu tiesas un apgabaltiesas, kasācijas instance ir Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Senāts.11 Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir valsts institūcija un neatkarīgas tiesu sistēmas sastāvdaļa, kura izveidota ar mērķi realizēt tiesu varu Latvijas Republikā un sekmēt tiesiskās kārtības nostiprināšanu. Augstākā tiesa sastāv no divām atsevišķām tiesu instancēm: Senāta un Tiesu palātām. Augstākās tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kā arī augstākā tiesu instance Latvijas Republikā tādēļ tā nolēmumi ir galīgi un nepārsūdzami. Senātu veido trīs departamenti: Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departaments. Kasācijas sūdzība tiek adresēta attiecīgajam departamentam, atkarībā no tā, kāda lieta – administratīvā, civil vai krimināllieta – tiek pārsūdzēta, taču jāiesniedz sūdzība ir tajā tiesā, kura lietu izskatījusi. Senāts lietas izskata koleģiāli trīs cilvēku sastāvā, bet likumā paredzētos gadījumos – 5 vai 7 cilvēku sastāvā. Savā darbībā Augstākās tiesas senāts pamatojas uz Latvijas Republikas Satversmi, likumu "Par tiesu varu", Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likumiem.
…
