Demokrātija ir politikas īstenošanas veids, kuram pastāvot tauta tiek uzskatīta par valsts varas avotu. Latvijā pastāv Saeima, kas pilda parlamenta funkcijas un kuru ievēl tauta vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Saeimai pieder likumdošanas vara, kas ir raksturīgi parlamentārai demokrātijai.
Iesniegumus izskatīšanai, kas ir sastādīti likumprojektu veidā, ir iespējas iesniegt Saeimā: Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimas komisijām, vismaz pieciem Saeimas deputātiem, kā arī desmitai daļai reģistrēto vēlētāju. Ja šie likumprojekti nav atdzīti par steidzamiem, tos Saeima parasti izskata 3 lasījumos. Pirms Saeima sāk izskatīt kādu no likumprojektiem, tas tiek nodots atbildīgajai komisijai uz izskatīšanu. Ja atbildīgā komisija likumprojektu apstiprina, Saeima to izskata, bet ja nē, tad noraida ( ja vien to nav iesniedzis Ministru kabinets vai vismaz desmitā daļa vēlētāju). Pirmais likumprojekta lasījums tiek veltīts diskusijai par tā vispārīgiem principiem. Otrajā lasījumā Saeima likumprojektu skata pa pantiem, savukārt, trešajā lasījumā Saeima apspriež tikai tos likumprojekta pantus, par kuriem ir saņemti priekšlikumi. Ja Saeima likumprojektu noraida, tas tiek sagatavots atkārtotai skatīšanai trešajā lasījumā, bet ja pieņem likumprojektu par likumu, tad to nosūta Valsts prezidentam izsludināšanai.
Par valsts ietekmīgāko institūciju tiek uzskatīts Ministru kabinets, kam pieder izpildvara. Ministru kabineta sēdes nav atklātas, tajās drīkst piedalīties tikai ļoti šaurs personu loks. Ministru kabinetā lēmums tiek pieņemts pamatojoties uz balsu vairākumu.
Līdz 2007.gada 31.maijam saskaņā ar Satversmes 81.pantu Saeimas sesiju starplaikos Ministru kabinets varēja pieņemt noteikumus ar likuma spēku.…
