Vara ir institucionāls mehānisms, kura īstenošanas rezultātā indivīdu kopumam būtu jāiemanto normālas, sakārtotas sabiedrības dzīve.
Vara ir potenciāla iedarbība uz darbinieku rīcību, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Vadīšana ir reāla varas lietošana. Pat tādā gadījumā, kad vadītājam ir noteiktas vadīšanas pilnvaras, viņš ne vienmēr var tās īstenot. Padotie var vienkārši atteikties izpildīt vadītāja pavēles, rīkojumus, prasības, ja viņa rīcībā nav nepieciešamās varas.
Daudzi uzskata, ka vara nozīmē tikai iespēju vienpusīgi uzspiest kādam savu gribu, domas neatkarīgi no citu iespējām, vēlmēm un sajūtām. Taču tagad gan teorētiķi, gan praktiķi ir atzinuši, ka varas un ietekmes lietošana atkarīga ne tikai no vadītāja pilnvarām un hierarhijas pakāpes, bet arī no tā personīgajām īpašībām, no konkrētas situācijas un ari no personības (grupas), uz kuru vēlas iedarboties vadītājs. No menedžmenta viedokļa, cilvēka vārdiem nav absolūtas varas, jo neviens nevar vienādi ietekmēt jebkurā organizācijā, jebkuru darbinieku un jebkurā situācijā.
Tiešām, parasti vadītāja vara ir saistīta ar padoto atkarību dažādos jautājumos: atalgojuma paaugstināšana, izvirzīšana amatā, pilnvaru palielināšana, sociālo vajadzību apmierināšana utt. Taču jāņem vērā arī pretēja tendence: noteiktās situācijās padotajiem ir vara pār vadītāju, jo viņš ir atkarīgs no padotajiem, piemēram, šādos jautājumos: informācijas vākšana un analīze, lai pieņemtu lēmumu; spēja efektīvi pildīt pienākumus; neformālie kontakti, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi.…