Purvs ir pārlieku mitrs Zemes virsas nogabals, kurā patstāvīga vai ilgstoša periodiska mitruma apstākļos izveidojies ne mazāk kā 30 cm biezs kūdras slānis, ko sedz specifiska purva veģetācija.
Purvi uzkrāj ūdeni, tādejādi ietekmējot tuvākās apkārtnes klimatu un ūdens režīmu. Purvi attīra piesārņotos lietus ūdeņus un virszemes ūdeņus. Ja nosusina purvus, pazeminās gruntsūdens līmenis un ūdens notece kļūst neregulāra.
Purvu kopplatība pasaulē ir 450 milj. ha, bet to izvietojums ir nevienmērīgs. Visvairāk purvu ir ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Lielas pārpurvotas teritorijas ir arī citās klimatiskajās joslās Dienvidamerikā (Brazīlijā), Āzijā (Indijā), Āfrikā, kur to rašanos veicina lielais nokrišņu daudzums un līdzenais reljefs. Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajā joslā sastopami sasaluma purvi bez kūdras, ar grīšļu biocenozēm. Okeānu piekrastē Centrālajā un Dienvidamerikā, Centrālajā Āfrikā, Austrālijā plešas mangroves, kas arī ir savdabīgi purvi.
Purvi Latvijas teritorijā sākuši veidoties leduslaikmeta beigu posmā pirms apmēram 10 500 gadiem, kad klimats kļuva siltāks. Taču pārsvarā tie izveidojās pēcledus laikmetā, tātad pēdējos 10 000 gadu. Purvu veidošanās turpinās arī mūsdienās un to kopējā platība aizņem vairāk nekā 10% no Latvijas teritorijas. To veidošanos nosaka galvenokārt klimats, reljefs un ūdens necaurlaidīgi ieži purva pamatnē. Vislielākā purvainība ir Piejūras zemienē un Austrumlatvijas zemienē (1. att.), kur arī atrodas lielākie Latvijas purvi – Teiču purvs (19 587 ha), Ķemeru-Smārdes (Lielais Ķemeru) tīrelis. Gandrīz 50% purvu Latvijā ir zemie purvi, bet 42% augstie purvi. Purvu vai to daļu aizsardzībai izveidoti 37 purvu liegumi, 51 dzērvenāju liegums (1999. gada dati).
Purvs var rasties gan pārpurvojoties sauszemei, gan aizaugot ūdeņiem. Pēc veģetācijas augu barošanās režīma īpatnībām un kūdru veidojošo augu sastāva un minerālvielu daudzuma izšķir zemos jeb zāļu (eitrofiskos) purvus, pārejas (mezotrofiskos) purvus un augstos jeb sūnu (oligotrofiskos) purvus. Pilns purva evolūcijas cikls ietver tā attīstību no zemā purva un pārejas purvu un tālāk uz augsto purvu. …
