Kas ir priekšā stāvoši zaudējumi?
Kā tos nošķirt no atrautas peļņas?
Vai tādi ir DCFR (Draft Common Frame of Reference) un
ELTP (Eiropas līgumu tiesību principos)?
Zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums. Zaudējumu atlīdzībai ir universāls, vispārēja priekšraksta veidā noteikts tiesiskās aizsardzības līdzeklis (CL 1779.pants). Kompensācijas funkciju zināmā mērā pilda arī līgumsods un procenti, taču šie tiesību instrumenti piemērojami tikai likumā vai līgumā īpaši paredzētos gadījumos.
Saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu Zaudējums var būt:
- vai nu tāds, kas jau cēlies,
- vai tāds, kas vēl stāv priekšā.
Pirmajā gadījumā zaudējums dod tiesības uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Citiem vārdiem sākot, ja zaudējums jau ir cēlies un jau pastāv, tad to var atlīdzināt, taču, ja zaudējums stāv priekšā, tos var paredzēt un piemērot nodrošinājumu. Augstāk minētais pants ļauj noteikt, kas notiks tad, ja pārkāpums nākotnē radīs zaudējumus, pie tam šie zaudējumi var būt gan esošās mantas samazinājums, gan peļņas atrāvums.
Tikai jau cēlies, faktiski pastāvošs zaudējums ir jāatlīdzina.