Komunikācija ir informācijas apmaiņas process starp partneriem. [‘’Cilvēks runā ar cilvēku.’’ 1998.,28.lpp.]
Pirmais iespaids par cilvēku, kā noskaidrojuši psihologi, veidojas kontaktu pirmajās 90 sekundēs. Pirmais iespaids rodas pēc dažādām shēmām:
Visbiežāk tika lietota partneru nevienlīdzības shēma, kad sarunas biedrs aizņem augstāku darbu, vai vienkārši ir stiprāks vai skaistāks, tā rodas ‘’nevienlīdzības’’ kļūda. Otra tipiska shēma ir kad cilvēks novērtē pēc ārēja izskata, tādā gadījumā arī var rasties kļūdas jo ārējais izskats ir dažkārt maldinošs. Trešais veidošanas shēma ir attieksme pret mums, ar cilvēkiem kuri mums mīl, ai izturas labāk mums ir patīkamāk runāt nekā ar tiem kuriem ir slikta attieksme. Tas var radīt dialoga sasprindzinātību un pat pieviest pie konflikta.
Komunikācijas procesā partnieri cenšas sniegt viens otrām informāciju, adresāts to kodē, bet adresants (vai saņēmējs) atkodē. Šeit ir ļoti svarīgi iekodēt informāciju tā lai partneris varēja to viegli atkodēt, ir svarīga intonācija, konteksts. Jo ar intonācijas palīdzību var pateikt kaut ko vienu ar pilnīgi prētejo nozīmi. Informācija apmaiņa ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja pastāv zīmju intersubjektivitāte, ja zīmes un to nozīme ir pazīstamas visiem komunikācijas dalībniekiem [‘’Cilvēks runā ar cilvēku’’, 28 lpp.].
…
