Kas ir ekzēma (dermatīts, astma)?

Ar tautā pazīstamo terminu “ēde” apzīmē vispārējas ādas slimības ar dažādiem cēloņiem, slimības gaitu un klīniskajām pazīmēm.
Termins “ēde” lietots jau Hipokrāta laikos (460. — 377. gads p.m.ē.). Hipokrāts tā sauca dažnedažādus izsitumus uz ādas, ādas zvīņveida slāņošanos. Piemēram, psoriāzi sauc par zvīņu ēdi, trihofitiju (sēnīti) par kailo ēdi.
Ekzēma ir akūts vai hronisks neinfekciozs ādas iekaisums. Visbiežāk par slimības cēloni ir nervu vai endokrīnās sistēmas traucējumi, kuņģa — zarnu trakta iekaisumi vai kādi citi infekcijas perēkļi organismā.
Slimībai raksturīgi dažādi izsitumi ar dedzināšanu un niezi.
Bieži slimniekiem novērojama alerģija pret kādiem produktiem, smaržām, putekļiem, krāsām, lakām, medikamentiem, mazgāšanas līdzekļiem.
Izšķir vairākas ekzēmu formas.
- Mikrobu ekzēma parasti veidojas uz rokām, kājām, kādu čūlu vai rētu apvidū. Ekzēmas perēkļiem ir krasi izteiktas malas, āda lobās.
- Seborejiskā ekzēma attīstās cilvēkiem ar tauku dziedzeru pastiprinātu sekrēciju un skar sejas un galvas mataino daļu. Nieze sevišķi izpaužas.
- Profesionālā ekzēma parasti skar rokas, kaklu. Tai pakļauti cilvēki, kam ir saskare ar krāsām, mazgāšanas līdzekļiem, medikamentiem u.c., un ir alerģija pret tiem. Šāda ekzēma parasti iet mazumā, ja pārtrauc saskari ar izraisītājiem faktoriem. …