Karte - zemes lodes virsmas visas jeb daļas samazināts attēls grafiska zīmējuma veidā uz papīra, pie kura pagatavošanas ņemts vērā zemes lodes virsmas izliekums, t.i. zemes lodes īstais veids.
Kartogrāfijai kā zinātnes uzdevumi ir šādi:
1) karšu projektēšana;
2) karšu sastādīšana un noformēšana;
3) karšu izdošana;
4) karšu izmantošana zinātnē un praksē.
Karte var būt vizuālā vai digitālā formā. Tātad karte ir varitātes modelis un attēlo informāciju ar simboliem, skaitļiem un krāsām. Karte tiek konstruēta matemātiski, proti, tai ir noteikts mērogs un kartogrāfijas projekcija. Šī īpašība nodrošina kartē attēlotās informācijas atbilstību tās novietojumam dabā. Kartes mērogs dod iespēju veikt mērījumus pēc kartes, bet projekcija - šos mērījumus precizēt.
Kartes projektēšana ir tās sagatavošanas pirmais posms, kurā jārisina šādi jautājumi:
1. kartes uzdevuma noteikšana (kādiem nolūkiem karte paredzēta);
2. kartes matemātiskās pamatnes (mēroga un koordinātu tīkla) izvēle, kas lielā mērā nosaka arī kartes lapas kompozīciju;
3. kartes satura izstrādāšana jeb attēlojamo objektu un parādību izvēle;
4. to materiālu pazināšana, pēc kuriem karte tiks sagatavota: šie materiāli ir autora rīcībā; vai arī to vēl jāsavāc un jāapstrādā;
5. kartes sagatavošanas secības noteikšanas adresējums (jeb uzdevums).
Kartes uzdevuma noteikšana var būt ļoti dažāda. Kartes adresējumu bieži norāda līdzās kartes nosaukumam. Lai precīzāk noteiktu kartes adresējumu, tās autoram labi jāpārzina kartes satura zinātniskās īpatnības un kartes nākamo lietotāju pamatprasības.
Kartes mērogs nosaka kartes formātu un tieši ietekmē tās satura detalizāciju un precizitāti. Lielās mēroga kartes lieto galvenokārt attālumu, virzienu un platību mērījumiem. Turpretim vidējās un sīka mēroga kartes izmanto demonstrēšanai auditorijās. Sienas formāta Latvijas kartei optimāls ir mērogs robežās no 1:250 000 līdz 1:400 000.
Latvijas un citu Austrumeiropas valstu precīzām topogrāfijas kartēm izmanto Gausa-Krīgera cilindrisko projekciju. Ņemot vērā Latvijas izvietojumu uz elipsoīda un tās teriotrijas konfigurāciju, sīka mēroga kartēm lietderīgi ir izvēlēties kādu no koniskajām projekcijām.
Ar kartogrāfijas projekciju saprot matemātisku noteiktu elipsoīda virsmas attēlošanu paņēmienu plaknē. Cilindriskā projekcija veidojas, kad elipsoīda virsmas punkti tiek projicēti uz cilindra virsmas.
Turklāt cilindrs pieskaras elipsoīdam pa ekvatoru un tās ass sakrīt ar cilindra asi. Meridiāni un paralēles ir savstarpēji perpendikulāras taisnes.
Koniskā projekcija - šajā gadījumā elipsoīda punktus projicē uz konusa virsmas. Konusa asij ir jāsakrīt ar elipsoīda
asi. Meridiāni šajā projekcijā ir taisnes, bet
paralēles - koncentriski apļi.
…
