Vienmuļi plūst Nīla, lēni veldama savus ūdeņus garām Tēbām, Ēģiptes Jaunās valsts galvaspilsētai, kuras bagātību daudzums salīdzināms tikai ar tuksneša smiltīm. Upes kreisajā krastā atrodas majestātisku aizlūguma tempļu rinda mirušajiem, savukārt upes labajā pusē plešas pilsēta un atrodas slavenie dievam Amonam veltītie Luksoras un Karnakas tempļi (nosaukumus tempļi ieguvuši mūsdienās no nelielajiem ciematiem, kuru tuvumā tie atrodas). Par laimi, nepielūdzamais laika rats nav bijis pārāk postošs un ļāvis Karnakas tempļa drupām saglabāt savu varenumu līdz pat mūsdienām, tā atklājot tempļa kompleksa milzīgos izmērus, kas laika gaitā sasnieguši 560 m platumu un 1400 m garumu… Templi sāka celt jau ap 2. gadu tūkstoti p.m.ē. (arhitekts – Ineni), bet pat 3. gadsimtā p.m.ē. tas vēl nebija pabeigts!
Karnakas templis bija galvenais Amona – Ra templis un valstī augstākā svētnīca un tādēļ templī viss jau sākotnēji bija grandiozs un grezns.
Dievlūdzēju gaitas uz Karnakas kompleksa galveno Amonam veltīto templi sākās jau pie granītā kaltās laivu piestātnes Nīlas krastā. Tālāk veda gara, plata, ar palmām apstādīta aleja, kurai abās pusēs kā sargājoši tēli slējās granītā izcirstas, spilgti krāsotas lauvu figūras ar aunu galvām. Izskatā augstprātīgas un vienaldzīgas lauvu figūras bija sakārtotas cita aiz citas, lai sargātu un virzītu gājējus, kā arī ar savu svinīgumu attiecīgi sagatavotu tos kulta ceremonijai.…
