Karls Popers "Historicisma nabadzība"

Pēdējais historicisma uzskats, kas tiek kritizēts, ir sociālo zinātņu lielākās daļas izvirzīto vispārinājumu attiecināšana tikai uz kādu vēsturisku periodu, kurā novērojums ticis veikts, tādēļ šajās zinātnēs nekad nevar uzskatīt, ka ir atklāts kāds universāls likums. Popers to kritizē balstoties uz historicistu vēlmi pārvērtēt atšķirības starp dažādiem vēsturiskiem periodiem un turklāt nepietiekami novērtēt zinātnisko darbību. Piemēram, Ņūtonam pietika novērot gravitāciju tikai uz Zemes, lai saprastu tās svarīgumu, bez nepieciešamības pārliecināties par tās eksistenci arī uz citām planētām vai citās galaktikās. Tāpat arī atomi elektro-magnētiskā lauka ietekmē mainās, tomēr neizjaucot fizikas likumus, bet gan mainoties to ietvaros, tāpat kā cilvēki mainās sabiedrības likumu ietvaros, nevis tos sagrauj katrā jaunā vēsturiskā periodā.
Tādējādi Popers par atspēkotiem uzskata historicisma būtiskākos pieņēmumus. Pirmkārt, ka neliela mēroga eksperimenti būtiskas zināšanas nevar sniegt, lai tās iegūtu, nepieciešams holistisks eksperiments. Otrkārt, tiek atspēkots historicisma pieņēmums, ka, atšķirībā no fizikas un citām eksaktām zinātnēm, eksperimenti sociālajās zinātnēs ir neefektīvi, jo ir pārāk sarežģīti viena eksperimenta atkārtošanai katrreiz nodrošināt līdzīgus apstākļus. Treškārt, tiek atspēkots historicisma uzskats, ka sociālo zinātņu atklātās regularitātes nav uzskatāmas par universāliem likumiem.
…