Kārlis Markss "Kapitāls" 3.daļa, 7.nodaļa "Ienākumi un to avoti"

Jaunāko laiku vēsturē būtu grūti atrast vēl kādu mācību, kas popularitātes un reālās ietekmes ziņā varētu līdzināties marksismam. Divos pēdējos gadsimtos tā miljoniem cilvēku kalpojusi par spēka un nākotnes cerību avotu. Tajā pašā laikā tā komunistisko ideālu un nākotnes vīziju vārdā miljoniem laupījusi dzīvību. Tā tikusi celta absolūtās patiesības godā un reizē pelta un nolādēta.
Marksisma mācība savu nosaukumu guvusi no tās pamatlicēja Kārļa Marksa (1818-1883) vārda. Viņš dzimis Vācijā, Trīrā, pārtikuša ebreju jurista ģimenē. Starp senčiem ir vairāki savā laikā slaveni jūdu rabīni. Nav šaubu, ka ģimenes tradicionālā orientācija uz intelektuālo darbu un gadsimtu gaitā jūdaismā koptās kultūras formas ietekmējušas arī viņa garīgos meklējumus. Tā laika Prūsijas likumi jūdu ticīgajiem liedz ieņemt augstākos amatus jurisprudencē un medicīnā, tāpēc K. Marksa tēvs pieņem luterānismu un vēlāk nokristīja arī savus bērnus. Piecpadsmit gadu vecumā
K. Markss iesvētās uz kādu laiku, šķiet, ir pārliecināts kristietis.
Pēc mācībām ģimnāzijā Markss studē Bonnas un Berlīnes universitātēs. Studiju laikā viņu spēcīgi ietekmē tajā laikā populārais hēgelisms, kā arī Ludviga Feierbaha antropoloģiskā filosofija. Brīžiem jauneklis nododas studijām ar lielu dedzību, pārsteidzot visus ar savām prāta spējām un domas asumu.…