1934.gada 15.maija valsts apvērsums.
Valdošo aprindu pārstāvji – toreizējais Ministru prezidents un Zemnieku savienības vadītājs Kārlis Ulmanis, kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, citi vadošo partiju līderi un armijas augstākie virsnieki – nolēma izdarīt valsts apvērsumu – pārņemt varu un padzīt Saeimu. Tā viņi cerēja ar stingru roku nodibināt „kārtību” valstī. Apvērsums notika 1934.gada 15.maijā, to palīdzēja izdarīt armija un pusmilitārā aizsargu organizācija.
Pēc apvērsuma Kārlis Ulmanis kļuva noteicējs valstī. 1936.gadā, kad beidzās Valsts prezidenta A.Kvieša pilnvaras, ar ministru kabineta pieņemtu likumu par Valsts prezidentu kļuva K. Ulmanis, kas, saglabājot arī Ministru prezidenta posteni, sakoncentrēja savās rokā nepieredzētu varu. Faktiski valstī tika ieviests ārkārtējais stāvoklis. Ārkārtējais stāvoklis pretēji solījumiem pieņemt jaunu Satversmi un izveidot jaunu parlamentu netika likvidēts līdz pat 1940.gadam.
Saimnieciskajā dzīvē laikposmā no 1934. – 1940.gadam tika gūti nozīmīgi sasniegumi. Nostiprinājās lauksaimniecība, tika atvērtas jaunas lauksaimniecības mācību iestādes.
Rūpniecībā tika pārvarētas saimnieciskās krīzes sekas. Piecos gados gandrīz divas reizes pieauga rūpniecībā strādājošo skaits. Valsts no ārzemju firmām atpirka daudzus uzņēmumus, pārņēma vairākus nozīmīgus privātuzņēmumus. Valstij piederēja vairāk nekā 1/3 visu rūpniecības uzņēmumu. Šajā laikā tika uzceltas daudzas skolas, tilti, iestāžu ēkas. 1930.gadā uzceltā Rīgas Centrālā tirgus celtne tolaik bija lielākā Eiropā. Tika uzcelta Ķeguma spēkstacija.
Slimojošiem strādniekiem piešķīra slimības pabalstus, ārstēja bez maksas. Valsts palīdzēja arī daudzbērnu ģimenēm.
…