Kārlis Markss piedzima Vācijas pilsētiņā Trīrē ( Trier ) 1818. gadā ebreju ģimenē. Kārļa Marksa tēvs pēc profesijas bija jurists un, lai viņš varētu turpināt strādāt, ģimene pieņēma kristīgo ticību. Tas bija nepieciešams Prūsijā valdošo stingro likumu pret ebrejiem dēļ. Kārlis Markss bija apķērīgs un gudrs skolnieks, tāpēc izvēlējās studēt likumus Bonnā un Berlīnē. Tomēr savu zinātņu doktora grāda sacerējumu rakstīja filozofijā. Tajā viņš salīdzināja Demokrīta un Epikrīta viedokļus. 1841. gadā pēc studiju beigšanas Markss cerēja strādāt akadēmisku darbu, bet tā kā viņš jau bija iesaistījies pārāk radikāli domājošās grupās, cerības bija mazas. Tāpēc Markss pievērsās žurnālistikai un ātri tika iesaistīts politiskos un ekonomiskos strīdos. Tie ietekmēja Kārli Marksu, un viņš sāka pārdomāt savu komunisma teoriju. 1836. gadā Kārlis Marks apprecas. Ar sievu viņam bija seši bērni, no kuriem izdzīvoja tikai trīs. Kopdzīves sākuma Kārlis Markss strādāja par avīzes „Reibnische Zeitung” redaktoru. Avīzē tika publicēti revolucionāri raksti, tāpēc to drīz slēdza. 1843. gadā Kārlis Markss ar savu sievu Dženiju, dzimušu Dženiju fon Vestfalenu, ģimenes Kalponi un bērniem dodas trimdā uz Parīzi. Kārļa Marksa agrākie nozīmīgākie darbi ir „Atbilde uz Hēgeļa kritiku par filozofiskajām tiesībām, ievads” Contribution to a Critique of Hegel’s Philosophy or Right, Intoruction ) un „Par ebreju jautājumu” ( On the Jewish Question ), abi darbi tika sarakstīti 1843. gadā un publicēti „Deutsch – Franzōsische Jahrbücher”. Bet mazliet vēlāk sarakstītie darbi „Ekonomiskais un filosofiskais manuskripts” ( The Economic and Philosophical Manuscripts ) ( 1844. gadā ) un „Feuerbach tēzes” ( Theses on Feuerbach ) ( 1845. gadā ) netika publicēti Marksa dzīves laikā. Marksam bija vairāki kopdarbu ar Engelsu.…
