Dzimis 1818. gada 5. maijā Vācijā, Trīrā, vidusslāņa ebreju jurista ģimenē.
Tēvs ekonomisku iemelsu dēļ pieņem luterānismu un vēlāk nokristī arī bērnus. Pēc mācībām ģimnāzijā Markss studē tiesību zinātnes Bonnas un filosofiju Berlīnes universitātē. Studiju laikā viņu spēcīgi ietekmē hēgelisms, kā arī L. Freiberga antropoloģiskā filosofija.
1841. gadā iegūst doktora grādu filosofijā Berlīnes Universitātē.
Pēc universitātes beigšanas Markss pirmo reizi saskaras ar darba cilvēku likstām un interesēm, strādājot par žurnālistu.
1843. gadā Markss apprecas un drīz pēc tam ir spiests atstāt Vāciju un nokļūt liberālākā atmosfērā – Parīzē, Francijā. Tur viņš turpina “cīnīties” ar Hēgeļa idejām, kā arī sastopas ar jaunām idejām – franču sociālismu un angļu politekonomiju. Līdz ar to hēgelisma, sociālisma un politekonomijas kombinācija noteica Marksa intelektuālo orientāciju. Šajā laikā Markss sastop arī Fridrihu Engelsu, kurš kļūst par viņa draugu, labdari un līdzstrādnieku līdz mūža galam.
19. gs. 40-tos gados top Marksa “Ekonomiski filozofiskie manuskripti”, kuros viņš cenšas pamatot jaunu – cilvēcisku attiecību izveides nepieciešamību. Viņš runā par atsveišnātību un šķiru sašķeltību kapitālisma politikā. …