Ļoti daudzi cilvēki „iežogošanas” dēļ tika iespaidoti tādējādi, ka zaudēja iztikas līdzekļus. Ir iespējams izšķirt četras grupas, kas bija iesaistītas šajā procesā:
Pirmā-mazie zemnieki, kas zaudēja savas nomātos zemes gabalus vai arī īpašumus. Otrā grupa- zemnieki, kas zemi paturēja, bet zaudēja iespēju uz tagad izveidoto kopīgo zemi. Šī iemesla dēļ šie zemnieki nebija vairāk finansiāli dzīvotspējīgi kā zemnieki. Trešā grupa-zemnieki, kas paturēja daļu zemes un kuri iepriekš bija papildinājuši savus ienākumus ar dažādiem nepatstāvīgiem rokdarbiem. Viņu problēma bija, ka ne zemniecība nedz arī darbs nebija uz pilnu slodzi. Viņu zeme bija par mazu vai arī darbs bija par neregulāru, lai varētu nopelnīt pietiekoši. Šiem zemniekiem iespēja uz pusslodzes darbu bija atkarīga no vecās atvērtās tipa lauka sistēmas. Vienreiz šī sistēma tika sagrauta, arī apmešanās un uzturēšanās nebija dzīvotspējīga.
Industrializācija- mašinizētas lielražošanas attīstīšana ekonomikā. Eiropā industrializācija sākās ar industriālo revolūciju, t.i. pāreju no roku darba uz mašīnu darbu, uz mehanizētu ražošanas procesu. Lielbritānijā tā sākās vieglajā rūpniecībā XVIII-XIX gs. mijā, smagajā rūpniecībā - XIX gs. (XIX gs. otrajā pusē aizsākoties arī ASV). XX gs. sākumā tautsaimniecība bija industrializēta visā Centrāleiropā un Rietumeiropā (XIX gs. beigās viens no lielākajiem industriālākajiem centriem bija Rīga), bet XX gs. otrajā pusē arī Dienvideiropā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Austrumāzijā, t.s. trešajai pasaulei lielā mērā paliekot agrārai.
…