Lielie ģeogrāfiskie atklājumi 16.gs. ievērojami veicināja ražošanas spēku tālāku attīstību. Tie ļoti izmainīja valsts ekonomisko lomu, izvirzot priekšplānā tādas valstis kā Spānija, Portugāle, Nīderlande, vēlāk arī Anglija, Francija.
Atklājot jaunas zemes palielinājās preču pieprasījums. Tas stimulēja ražošanas spēku tālāku attīstību.
Rietumeiropā pieplūda izejvielas, līdz ar to attīstījās finansu darījumi un organizējās bankas. Tas viss veicināja preču naudas attiecību paplašināšanos.
Cunftes ar savu reglamentāciju nespēja apmierināt strauji pieaugušo pieprasījumu pēc precēm un sākās cunftu sistēmas krīze. Un tāpēc paralēli Rietumeiropā sāka attīstīties kapitālistiskās manufaktūras. Tas pakāpeniski noveda pie rūpnieciskā apvērsuma.
Anglijā bija ļoti attīstīta cunftu sistēma. Lielā daudzumā ražoja vilnu. Sāka attīstīt vadmalu ražošanas manufaktūru, kuru cunftes nebija izveidojušas. Manufaktūras vilnu nopirka uzreiz no zemniekiem, tādā veidā apejot cunftes.
Sāka attīstīties tirdzniecība starp valstīm, kā arī tirdzniecības ceļi. 16.gs. Anglijā attīstījās arī kuģu būvniecība, kas veicināja tirdzniecību un ārējo ekspansiju. Bija vajadzīgi tirgotāji. Kapitālistiskā ražošana meklēja vairāk darbaspēka, kuru varēja noalgot. Šiem noalgotiem cilvēkiem motivācija bija nauda, savukārt cunftēs strādājošajiem motivācija bija karjeras izaugsme. (zellis -> meistars -> amatnieks). Kapitālistiskā sākotnējā uzkrāšanās bija cieši saistīta ar tirdzniecību un notika ar tās palīdzību. Tirdzniecības attīstības rezultātā uzkrājās lieli kapitāli, tika apgūtas preču realizācijas vietas, apgūti tirgi, kā arī daļa tirgotāju vēlāk kļuva par rūpniekiem.
1455.g. izveidojās Maskavas tirdzniecības kompānija tirdziniecībai ar Krieviju.
…