Rūpnieciskais apvērsums Anglijā
Anglijā rūpniecības apvērsumu veicināja: kapitālistisko ražošanas attiecību nostiprināšanās; ražošanas līmeņa paaugstināšanās; tas, ka kolniālajiem īpašumiem bija liela izejvielu bāze tirgū un buržuāzija bija ieguvusi lielu politisko varu, un apvērsuma noslēgšanās agrārajās attiecībās. 17. gs. otrajā pusē Anglijā attīstījās fermeru saimniecība, lauksaimniecība kļuva par ietilpīgu tirgu. 18. gs. vidū Anglijā jau bija brīvi kapitāli, daudz algota darbaspēka. Apvērsums vispirms notika tekstilrūpniecībā. 19. gs. tika apgūti Kanādas un Austrālijas plašumi labības audzēšanai. Anglijas lauki bija gandrīz tukši. 1807. gadā sāka pielietot tvaika mašīnu arī kuģniecībā un 1825. gadā ierīkoja pirmo dzelzceļu. Anglija kā pirmā zeme pasaulē pārgāja uz mašinizēto ražošanu. Tas stimulēja ražotājspēku tākāku attīstību. Ražošanas apjoms Anglijā pieauga ļoti strauji. Palielinājās pilsētu iedzīvotāju skaits un īpatsvars. Pilsētās 19. gs. jau dzīvoja trīs ceturtdaļas Anglijas iedzīvotāju. Notika arī izmaiņas ārājā ekonomiskajā politikā. Notika pāreja no merkantīlisma uz fritēderisma politiku, tas atspulguļojās, piemēram, labības likumos. Labību varēja ievest tikai tad, ja tai bija augsta cena. Anglijai bija monopola stāvoklis rūpniecībā. 19. gs. 30. gadu sākumā Anglijā noslēdzās rūpnieciskais apvērsums. Notika ekonomisko pretrunu saasināšanās. Radās čārtistu kustība. 1825. gadā Anglijā izcēlās pirmā ekonomiskās pārprodukcijas krīze. Līdz ar kapitālisma attīstību palielinājās strādnieku skaits, pastiprinājās viņu organizētība. 19. gs. sākumā Anglija izvirzījās pirmā arī kuģniecībā, tirdzniecībā, finansiālā stāvokļa ziņā u.tml. 1870. gadā Anglija izveda jau 87. procentus no saražotā.…
